Lūk, šāds nepatīkam veidojums ir izaudzis uz meitenes kājas un samulsinājis ārstus. Viņa ir apmeklējusi vairākus speciālistus, taču vēl joprojām neviens nav spējis uzstādīt diagnozi un izskaidrot šo radušos izaugumu.
Šīs izaugums ir pārņēmis manu dzīvi. Man ir grūti iziet no mājas, jo nespēju uzvilkt apavus.
Viņai nācās pamest viesmīles darbu, jo tas viņai sagādāja lielas sāpes. Viņa nav spējīga uzvilkt slēgtus apavus, jo kāja gluži vienkārši tajos neiet iekšā. Mazai viņai tik amputēts mazais kājas pirkstiņš, viņasprāt, amputācija nav veikta kvalitatīvi un tās rezultāta, tagad ir izveidojies šāds izaugums, bet viņa vēlas no tā pēc iespējas ātrāk atbrīvoties, lai varētu dzīvot normālu, pilnvērtīgu dzīvi, taču tas prasīs laiku, jo pašlaik naudas operācijai viņai nav, kas nozīmē, ka paies laiks, kamēr viņa nepieciešamo summu sakrās.
Skumjākais ir tas, ka šis izaugums neatbilstot ārkārtas situācijai. Pirms lika viņai tika teikts, ka tas ir audzējs, bet neviens nespēj izskaidrot, kas īsti un dot diagnozi, kas arī liedz to nosaukt par akūtu gadījumu. Esot veikta biopsija, taču rezultāti vel neesot pieejami, viņa cer, ka tas beidzot ieviesīs kādu skaidrību un būs iespējams saprast, ko darīt un kā cīnīties ar to. It kā nepietiktu ar šo visu, meitene visu savu bērnību ir tikusi apcelta, jo viņai bija jāvalkā speciali apavi, dodoties uz skolu.
Viņi mani ir sūtījuši no vienas slimnīcas uz otru pie dažādiem speciālistiem. Katrā vietā visu sāk no jauna un beigās atbild, ka viņi nespēj palīdzēt, un noteikti kāds cits speciālists būs labāks un spēs pateikt, ko vairāk.
Meitenei esot piedāvāts jauns darbs, kur viņai būs jāsēž un jāatbild uz telefona zvaniem, kas, protams, būs daudz vieglāk un patīkamāk, jo, sēžot mājās un neko nedarot, lēnām piezogas depresija. Viņa cer, ka drīz viss noskaidrosies un viņai tiks dota cerība dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
