Ir grūti nojaust, ko teikt un no kādām tēmām izvairīties, runājot ar kādu, kuram diagnosticēts vēzis. Sarunas par vēzi ir sarežģītas un izaicinošas. Citiem cilvēkiem var būt sarežģīti saprast, kā jūtas vēža slimnieks, ko viņš domā un kāda veida atbalsts viņam ir nepieciešams.
Daudzi nejūtas komfortabli, runājot par savu slimību ar līdzcilvēkiem, turpretī citi labprāt to pārrunā. Cilvēkiem ir grūti izdomāt, ko teikt, atrodoties līdzās vēža pacientam. Zināms, ka sociālais atbalsts no citiem cilvēkiem palīdz uzlabot pacienta psiholoģisko līdzsvarotību, un daži zinātnieki pat apgalvo, ka tādējādi tiek paaugstināta izveseļošanās iespēja.
Pētījuma ietvaros Derbijas Universitātes un Londonas koledžas zinātnieki rekrutēja sievietes, kurām tika konstatēts krūts vēzis. Tika intervētas jaunākas sievietes, kuras pēc mastektomijas operācijas neizvēlējās veikt krūšu rekonstrukciju. Intervētāji vēlējās uzzināt, kā šis lēmums ietekmēja viņu attiecības ar partneriem, draugiem un ģimenes locekļiem – iepriekš nekas līdzīgs šajā jomā nav ticis izpētīts.
Sievietes paskaidroja, ka, par spīti tam, ka līdzcilvēku atbalsts vienmēr bija pozitīvs, dažkārt laba vēlēts izteikums izraisīja negativitāti un emocionālu satraukumu vēža pacientam.
Pētījuma ietvaros noskaidrots, kādu atbalstu labāk sniegt ar vēzi slimam cilvēkam.
1. Nesaki, ko tu darītu, ja būtu vēža pacienta vietā
Dažos gadījumos draugi vai paziņas izsaka nelietderīgus komentārus par to, ko viņi darītu šādā situācijā. Sievietes šādās situācijas visvairāk novērtē to, ka tuvinieki sniedz atbalstu, sakot, ka mīlēs viņas, lai arī kas notiktu.
2. Nekļūsti tik emocionāls, ka rezultātā nākas atbalstīt tevi
Vēža pacientam tuvāki draugi var piedāvāt savu plecu, uz kura paraudāt, kā arī sniegt nenovērtējamu atbalstu. Noteikti nekļūsti tik emocionāli pārņemts, ka vēža pacientam nākas tevi mierināt un teikt, ka viss būs kārtībā.
3. Nedomā, ka vēža slimniekam nepieciešama palīdzība ikdienas lietu veikšanā
Palīdzības piedāvāšanas mājas darbos vai bērnu pieskatīšanā, mājas uzkopšanā, iepirkumu veikšanā vai viņu nogādāšanā pie ārsta, ir laba doma. Tomēr daudzi līdzcilvēki vienkārši ienāk vēža pacienta dzīvē, nemaz neprasot, vai šāda veida palīdzība ir nepieciešama un vēlama.
4. Nemeklē konkrēta vēža veida statistiku un nedalies ar to
Cilvēki nevēlas zināt, cik lielas ir viņu izdzīvošanas iespējas, tādēļ neizklāsti statistiku, ja vien tas netiek lūgts. Nesniedz informatīvo atbalstu, tā vietā meklē citus palīdzības sniegšanas veidus. Piedāvā kopā doties uz medicīnisko apskati vai kādu terapiju, palīdzi ņemt vērā visu ārsta izklāstīto informāciju.
5. Nedomā, ka šis cilvēks tagad mainīs savu dzīvi
Viņa dzīve jau ir apgriezusies kājām gaisā, un vēža pacientam nākas pielāgoties jaunajai realitātei. Ļauj šim cilvēkam pārrunāt visas lietas un apdomāt notiekošo, esi atbalsts, bet neuzspied savu viedokli.
6. Neizliecies, ka pēc vēža terapijas kursa šis cilvēks atgriezies pie “normālas” dzīves
Tādi komentāri kā “tev tagad viss kārtībā”, kas izteikti pēc vēža pacienta atgriešanās darbā pēc vēža terapijas veikšanas, tikai paaugstina psiholoģisko un fizisko pārdzīvojumu.
7. Neuzskati, ka viņam vajadzīga tava palīdzība
Vēža pacienti atzinuši, ka palīdzība bērnu pieskatīšanā lieti noder, kamēr viņiem jāparūpējas par savām veselības problēmām un jātiek galā ar īpašajām vajadzībām. Nepieņem, ka vēža slimniekam nepieciešama palīdzība, laipni piedāvā to, neko neuzspiežot, un sagaidi atbildi.
8. Nekļūsti par vēža pacienta ārstu
Vēža pacientam jau ir savs ārstējošais ārsts, kā arī iesaistīti citi veselības aprūpes speciālisti, turklāt visi ar terapiju saistītie jautājumi jārisina ātri. Piedāvā savu palīdzību, klātbūtni un atbalstu, nesniedzot medicīniskus viedokļus.
Avots: dailymail.co.uk