Mums ir viens paziņa, kurš reāli aizgāja dzīvot mežā un praktiski nerādās pilsētā. Bet visa lieta tajā, ka 2010. gadā viņam notika liela nelaime.
Mazais dēls nosmaka gultiņā, bet sieva, nespējot tikt galā ar bēdām, noleca no desmitā stāva. Skumjš stāsts. Atceros, ka viņš staigāja kā melns mākonis teju pusgadu, pārstāja sazināties ar cilvēkiem, ataudzēja bārdu. Mēs par viņu ļoti pārdzīvojām, bet tā vienkārši pie viņa pieiet un pateikt:
“Viss būs labi, dzīve turpinās!” – neviens no mums tā arī nesaņēmās…
Protams, sanāca ar viņu sastapties saistībā ar dažiem ikdienišķiem jautājumiem. Viņš sāka aizrauties ar medībām un makšķerēšanu, iegādājās ieroci, makšķerēšanas piederumus un arvien biežāk sāka pazust vai nu mežā, vai pie ezera. Bet pēc tam viņš pavisam aizgāja dzīvot uz mežu, pārdeva dzīvokli, iegādājās sev visu nepieciešamo un pazuda.
Lasi arī: Katram cilvēkam esot 9 dzīvības. Uzzini, kurā pēc kārtas jau esi tu un ko tas nozīmē tavai nākotnei
No civilizācijas priekšrocībām viņam ir ūdensizturīgs apģērbs un apavi, patronas un ierocis, zobu birstes. Tas ir pārsteidzoši, bet viņš pats iegūst uguni, arī ēdienu sarūpē pats, viņam nav radio, TV, atskaņotāja, tālruņa, viņš praktiski iztiek bez iešanas uz veikalu. Un arī pie sevis ciemos viņš nevienu neaicina, un arī pats ne pie viena neuzprasās.
Viņš pats sev izgatavoja būdiņu un tajā dzīvoja. Un tā tas bija kopš 2011. gada. Bet pēc tam viņš vispār pazuda. Izrādās, ka viņš patiešām pārcēlās uz mežu kā pastāvīgu dzīvesvietu! Turklāt viņš pat ziemā neiznāca no meža, lai arī bija nopietns aukstums.
Tad 2013. gadā mēs viņu ieraudzījām, viņš pārdeva kažokādas, bet par iegūto naudu iegādājās medikamentus, instrumentus un citus sīkumus. Un tad viņš atkal pazuda.
Mēs viņu neredzējām trīs gadus! Es jau sāku domāt, ka ar viņu kaut kas ir noticis. Bet tad pēkšņi nejauši satiku uz ielas. Viņš neizskatījās kā vientuļnieks, bet bija tērpies mūsdienīgā medību apģērbā, tiesa, bija noaudzis un ļoti novecojis. Izrādās, ka viņš pats bija atradis vienu no mūsu paziņām, jo viņam vajadzēja durvju eņģes, naglas un slīpakmeņus.
Man bija tik interesanti uzzināt par viņa dzīvi, bet tā vietā es nez kāpēc sāku viņam stāstīt par visu, kas pēdējo 3 gadu laikā noticis pasaulē. Par karu Sīrijā, par olimpiskajām spēlēm Sočos un par militārajām operācijām Ukrainas austrumos. Viņš negribīgi manī klausījās, bet tad tikai pamāja ar roku, sakot: “Velns ar viņiem!” Un tas arī viss, viņš atvadījās un atkal aizgāja mežā.
Un, protams, viņš atkal pazuda. Pagājušajā gadā viņš tā apstulba no notiekošā pasaulē. Iznāca cilvēks, lai kaut ko pārdotu un kaut ko nopirktu, bet te tādi jaunumi. Lika viņam uzvilkt masku, bet viņš nebija lietas kursā par notiekošo. Viņš, visticamāk, kārtējo reizi saprata, ka ir izdarījis pareizi, izvēloties vienpaša dzīvi mežā. Ekonomiskā krīze, kari, vispārēja masku nēsāšana, pandēmija…
Atnāca cilvēks uz pilsētu, lai nopirktu virvi, āķus un auklu makšķerei, bet tur notiek īsta trakomāja! Es viņam ilgi skaidroju, kas un kā tas sākās. Viņš skatījās uz mani kā uz idiotu. Galu galā tur, mežā, nav jānēsā maskas, nav saujām jāēd pretvīrusu zāles, un diezin vai viņš visu laiku tīra savas rokas ar antibakteriālām vielām. Kaut kādā brīdī viņš pat pasmējās, lai gan situācija vēl joprojām ir ļoti briesmīga.
Pirms aiziešanas viņš nolēma man uzdot jautājumu:
– Tu zini, kāds ir labums dzīvei mežā?
– Nu, kāds gan? – es varēju padomāt atbildi, bet gribēju dzirdēt viņa domas.
– Labākais no dzīves mežā ir klusums un miers. Man nekad nav bijis tik labi kā tagad. Es nezinu, kas notiek pasaulē, es nestāvu rindās pēc gaļas un piena – mans tas viss nav nepieciešams. Es izbaudu brīvību, mieru, dabu. Tās smaržas un skaņas, un atgriezties atpakaļ es noteikti negrasos!
Lasi arī: Kas ar tevi notiks, ja ēdīsi pa vienai ķiploka daiviņai dienā
Sanāk, ka šogad būs veseli 10 gadi, kopš viņš dzīvo mežā. Bet es arvien biežāk domāju, ka, visticamāk, vīrietis pareizi izdarīja, ka spēja aizbēgt no civilizācijas!
Redakcijas piezīme: minētie notikumi norisinājušies Krievijā, nevis Latvijā!
Avots: Yandex