Saglabājot līdzšinējo kārtību, par dabasgāzes apgādes sistēmas atjaunošanu būs spiesti maksāt tikai tie klienti, kuri ikdienā dabasgāzi izmanto gan ēdiena pagatavošanai, gan apkurē un ūdens sasildīšanai.
Taču pilnīgi iespējams, ka abonēšanas maksas ieviešanai ir pavisam cits iemesls, Tā kā pēdējo desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņš samazinājies aptuveni par trešdaļu, ieņēmumu samazinājums jākompensē, ieviešot šo abonēšanas maksu.
Dabasgāzes sadales sistēmas uzņēmumā “GASO” iesaka tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi nepatērē, atteikties no pieslēguma, par ko gan tad būšot jāmaksā ap 13 eiro, kas līdzvērtīga tai summai, kas no 2019.gada 1.janvāra turpmākos sešus mēnešus būtu jāmaksā par pieslēgumu.
Šāda abonēšanas maksas ieviešana ir līdzīga tai, kuru kopš 2016.gada 1.augusta ieviesa valstī vienīgais elektrotīklu īpašnieks un uzturētājs – uzņēmums “Sadales tīkls”.
Lasi arī: Jaundzimuša puisēna svars samulsina ārstus; puikas mamma atteicās no pretsāpju līdzekļiem
Toreiz “Sadales tīkls” pūlējās iestāstīt, ka elektrības sadārdzinājums lielāko daļu iedzīvotāju nemaz neskaršot un ka izdevumu samazināšanai vajagot tik pārskatīt pieslēgumu jaudas. To pašu dzīvo gaili grib iepūst iedzīvotāju galvās “GASO”.
Taču iznākumā pirms diviem gadiem ieviestā abonēšanas maksa un kopš šī gada ieviestā kārtība, kas paredz diferencēt elektrības rēķinos iekļauto atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem jeb obligāto iepirkuma komponenti (OIK) iedzīvotāju izdevumi krasi pieauga.
Turklāt pieauga tiem iedzīvotājiem, kuriem elektrības patēriņš bija mazs un kuri centās to taupīt.