Lamija atceras, ka vienā no viņas piekaušanas reizēm viņa dzirdējusi sarunu, kur sodītāji piedāvājuši viņu nogalināt vai nogriezt kāju, lai vairs neaizmuktu. Pēc meitenes vārdiem, pirmais viņas īpašnieks bija džihādistu komandieris. Viņš visu laiku viņu turējis roku dzelžos un bieži izvarojis, īpaši smagi pēc tam, kad viņa centusies aizbēgt.
Pēc diviem mēnešiem viņu pārdeva kādam kareivim, kurš nodarbojās ar sprāgstvielu gatavošanu, kā arī veidoja bumbu vestes. Beigās aizbēgt viņai palīdzēja pašas tēvocis, kurš samaksāja kontrabandistiem 800 dolārus.
Lamija nolēma izglābt vēl divas meitenes – draudzeni un kādu 9 gadus vecu meitenīti.
Bēgšanas laikā viņas visas uzrāvās uz bumbas. Sprādziena rezultātā izglābās tikai Lamija. Viņa ieguva ļoti smagas traumas un zaudēja arī vienu aci – tāda bija brīvības samaksa. Meiteni pamanīja kurdu kaujinieki, kurš arī aizveda viņu uz slimnīcu, kur viņa nekavējoties tika operēta. Pēc kāda no Eiropas fondu programmām viņa nokļuva Vācijas slimnīcā. Lamija tā arī palika dzīvot Vācijā.
Pašlaik Lamija strādā cilvēktiesību aizsardzības jomā, cenšoties glābt no gūsta visus tur palikušos cilvēkus, kuri tur ir tūkstošiem.
2016. gadā viņa ieguva Andreja Saharova prēmiju, kas tiek piešķirta par ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā un viņu brīvībā. Visu iegūto naudu viņa paredz ieguldīt bēgļu atbalstā, kā arī, lai atbrīvotu tos, kuri joprojām atrodas gūstā.
Vārds “paveicās” šeit noteikti nav vietā. Nedod Dievs kādam piedzīvot to, ko nācās piedzīvot Lamijai!
Pašlaik šo teroristu rokās ir vairāk nekā 3000 sieviešu, kuras atrodas pie viņu sāniem kā seksa verdzenes. Viņu starpā atrodas arī Lamijas 9 gadus vecā māsa. Neviens tā arī nezina, vai viņai izdosies savu māsu glābt.
Avots: ofigenno.com