Latvijas valdība ir atbalstījusi ieceri ieviest īpašu solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, ja cenas degvielas uzpildes stacijās kļūs nepamatoti augstas.
Jaunais noteikums paredz, ka uzņēmumiem būs jāmaksā valsts budžetā visa peļņas daļa, kas radusies, pārsniedzot valsts noteikto orientējošo cenu par vairāk nekā 3%. Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts tagad nonāks Saeimā, kur deputātiem būs jāpieņem galīgais lēmums. Šāda soļa mērķis ir pasargāt iedzīvotājus no strauja degvielas cenu kāpuma un nodrošināt papildu līdzekļus valsts drošības stiprināšanai.
Plāns paredz, ka katru nedēļu kāda valsts iestāde aprēķinās un publicēs tā saukto orientējošo mazumtirdzniecības cenu dīzeļdegvielai un benzīnam. Šī cena tiks noteikta objektīvi, ņemot vērā globālās naftas produktu cenas, loģistikas izmaksas, nodokļus un citus svarīgus faktorus. Tā kalpos kā atskaites punkts, lai saprastu, vai tirgotāju uzcenojums nav kļuvis pārmērīgs.
Ja kāds degvielas mazumtirgotājs savās stacijās noteiks cenu, kas ir par 3% augstāka nekā šī valsts aprēķinātā robeža, tiks piemērots solidaritātes maksājums. Visa nauda, ko uzņēmums būs ieguvis virs šī 3% sliekšņa, būs pilnībā jāieskaita valsts budžetā. Tas nozīmē, ka tirgotājiem vienkārši nebūs finansiāli izdevīgi uzturēt mākslīgi augstas cenas.
Izņēmumi un tirgotāju tiesības
Valdība ir paredzējusi arī aizsardzību pašiem tirgotājiem gadījumos, ja viņu reālās izmaksas ir lielākas par vidējām tirgū. Solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja uzņēmums ar dokumentiem spēs pierādīt, ka tieši viņu degvielas iepirkuma cena attiecīgajā brīdī bijusi par 3% augstāka nekā valsts aprēķinā izmantotā.
Šādos brīžos maksājums tiks proporcionāli samazināts. Tādā veidā ministrija cer nodrošināt, ka godīgi tirgotāji necieš zaudējumus specifisku piegādes līgumu vai citu objektīvu iemeslu dēļ. Galvenais uzsvars tiek likts tieši uz cīņu pret pārmērīgu peļņu, kas rodas, savlaicīgi nesamazinot cenas pēc tam, kad tās kritušās pasaules biržās.
Maksājumu administrēšana tiks uzticēta sabiedrībai “Possessor”, kas pārbaudīs, vai tirgotāju deklarētās cenas sakrīt ar reālo situāciju. Uzņēmumiem pašiem būs jāiesniedz deklarācijas un dokumenti, piemēram, rēķini un muitas deklarācijas. Ja pārbaudēs atklāsies, ka maksājums nav veikts vai informācija bijusi nepatiesa, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varēs piemērot administratīvos sodus.
Par katru nokavēto dienu, ja solidaritātes maksājums nebūs iemaksāts budžetā laikus, tiks rēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā. Kontroles mehānisms ir izveidots diezgan stingrs, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi tiešām tiek ievēroti un valsts budžetā nonāk paredzētie līdzekļi.
Nozare brīdina par riskiem brīvajam tirgum
Kā jau varēja gaidīt, degvielas tirgotāji un darba devēju organizācijas pret šo ieceri izturas ļoti skeptiski. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka šāds regulējums rupji ierobežo brīvo tirgu un konkurenci. Pēc viņu domām, valsts iejaukšanās cenu noteikšanā un peļņas ierobežošana ir bīstams precedents.
Tāpat nozares pārstāvji norāda, ka orientējošās cenas aprēķins var būt neprecīzs, jo biržu dati ne vienmēr atspoguļo reālos darījumus. Pastāv arī bažas, ka, ja likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, tirgotāji varētu vērsties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības darboties brīva tirgus apstākļos.
Šī iecere par solidaritātes maksājumu nāk komplektā ar citiem valdības soļiem. Jau no 1. aprīļa uz trim mēnešiem dīzeļdegvielai ir samazināts akcīzes nodoklis par vairāk nekā 15%. Valdība ar šiem lēmumiem mēģina balansēt starp palīdzību iedzīvotājiem un nepieciešamību pildīt valsts kasi.
Ja ar akcīzes samazināšanu nebūs līdzēts un cenas turpinās kāpt, premjere ir pieļāvusi iespēju rīkoties vēl stingrāk, piemēram, samazinot nodokli arī benzīnam. Solidaritātes maksājums šajā situācijā tiek uzskatīts par papildu instrumentu, kas neļaus tirgotājiem nodokļu samazinājumu “paturēt sev”, bet liks to pilnībā atspoguļot cenās degvielas uzpildes stacijās. Uzņēmēji gan atgādina, ka cenas ietekmē ne tikai nodokļi un birža, bet arī darbaspēka izmaksas, elektrība un citi resursi, kas pēdējā laikā kļuvuši dārgāki.
