Autors: Uzņēmējs, “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs
Uzņēmēja viedoklis, kas publicēts portālā la.lv.
Ja runājam par izglītību Latvijā, uzreiz varam ķerties klāt fizikas eksāmenam un inženieru trūkumam.
Latviešiem patīk runāt par augstāko izglītību, visi to grib un visiem vajag, sabiedrībā pastāv mīts – ja iedosim gana daudz budžeta vietu fizikas un inženierzinātņu specialitātēs, tad problēma ar tehniski domājošu un izglītotu profesionāļu trūkumu kaut kā un kaut kad atrisināsies.
To varētu dēvēt par mēģinājumu nomētāt problēmu ar naudu.
Tā kontekstā būtu labi izprast vienu elementāru teksta uzdevumu. Latvija katru gadu finansē 3500 inženieru budžeta vietu uzņemšanu visās augstskolās kopā. Tas nav maz. Tajā pašā laikā, vidusskolu beidzot, fizikas eksāmenu augstskolai derīgā līmenī 2018. gadā nokārtoja 220 bērnu.
Bez fizikas zināšanām grūti kļūt par inženieri. Šis teksta uzdevums parāda, ka mūsu izglītības sistēma ir greiza.
Lasi arī: Jadviga Neilande: Murgs, kas attiecas uz tiem, kam darba alga mēnesī nepārsniedz 1100 eiro
Proti, ja augstskolām maksā par uzņemto studentu skaitu, tad augstskolas uzņemšanas kritērijus samazina tik tālu, ka teorētiskās fizikas specialitātē Latvijas Universitātē ir iespējams iestāties bez fizikas zināšanām, t. i., bez fizikas eksāmena atzīmes, principā jāprot nedaudz lasīt un rakstīt.
Augstskolu vadība jau arī nemaz nav muļķi, saprot – ja nebūs studentu, tad ministrija nemaksās.
Protams, galīgi jau tā sistēma degradējusies nav, ņemot vērā, ka kaut kāds rezultāts ir jāsasniedz, tad augstskolas tos uzņemtos lasītpratējus pirmā gada laikā izdzen cauri ātrajam “izlīdzinošajam kursam” – fizika, matemātika, ķīmija, nu, tā teikt, iedzen iztikas minimumu zināšanās.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
