Kāds nu izvelk, un tam tas kaut ko palīdz, taču puse studentu pēc pirmā gada ir jāatskaita. Tā nu gadu no gada universitātes šo maļ uz riņķi, un uzņēmējdarbības nozares, kas saistītas ar tehniskajām zināšanām, turpina žēloties, ka trūkst speciālistu.
Domāju, ir pienācis pats pēdējais laiks sākt skaļi runāt par vidusskolas obligātā fizikas eksāmena atjaunošanu. Šogad aprit desmitais gads kopš brīža, kad skolās tika atjaunots obligātais matemātikas eksāmens.
Kopumā šādu eksāmenu liek ap 18 tūkstošiem bērnu gadā. Kādi četri tūkstoši sasniedz tādu zināšanu līmeni matemātikā, ka ir spējīgi tālāk apgūt vielu augstskolā.
Bet pirms desmit gadiem ar matemātiku bija tieši tāda pati aina kā šobrīd ar fiziku. Kamēr nemainīsies valsts izglītības politika šajā jomā, kamēr valdība nesadūšosies pasludināt fizikas eksāmenu par obligātu, mums speciālistu trūks, neskatoties uz tūkstošiem budžeta vietu augstskolās.
Bet kāpēc to izdarīt ir tik grūti? Ja kāds šodien iedomātos pārbaudīt, kāds ir fizikas mācīšanās rezultāts vidusskolās, lielākā daļa nācijas nokristu ģībonī.
Izrādītos, ka divas trešdaļas skolēnu fizikā ir nesekmīgi. Kam to vajag? Skolas direktoram? Pašvaldības vadītājam? Izglītības ministram? Nevienam nevajag.
Arī skolēnam to nevajag, jo augstskola iestājeksāmenos fiziku vairs neprasa. Visi laimīgi. Tādēļ zemais fizikas zināšanu līmenis ir problēma, kuru mēģina risināt, izliekoties, ka tāda nemaz neeksistē.
Taču problēma pati no sevis nepazudīs. Tā tikai kļūst arvien nejaukāka. Nav skolotāju, tos pienācīgi negatavo, lauku skolām ir arvien grūtāk noturēt esošos.
Lasi arī: Jadviga Neilande: Murgs, kas attiecas uz tiem, kam darba alga mēnesī nepārsniedz 1100 eiro
Tādēļ, nepārspīlējot, katrā sarunā, kurā ir runa par darbaspēka trūkumu, katrā sarunā, kurā ir runa par izglītības kvalitāti, vajadzētu runāt tieši par šo jautājumu, uzdot tieši šo jautājumu izglītības ministram un IZM ierēdņiem.
Neatrisinot šo problēmu, nemainīsies arī nekas cits. Neatrisinot šo problēmu, nebūs ne mākslīgā intelekta, ne robotu, ne mašīntulkošanas un mašīnredzes – nekā no tām lietām, par kurām mums tik ļoti patīk parunāt. Nebūs, jo mēs nemācām bērnus.
