Rīgas narkoloģijas un psihiatrijas centram jeb tautā sauktajai Tvaiķenei jau izsenis ir nelaba slava. Lūk, kādas pacientes stāsts par šausmām, ko viņa šajā vietā piedzīvojusi.
Ne visiem narkoloģijas un psihiatrijas centra pacientiem ir smagas garīgas problēmas. Ir cilvēki, kuri Tvaika ielas slimnīcā mēdz vērsties neviena nemudināti, ja gadījusies liela pārslodze, pārlieku liels alkohola patēriņš vai lietotas narkotikas.
Viens no šādiem cilvēkiem bija Marina, kura izlēma pārlaist dažas naktis mierīgā vidē un iziet rehabilitāciju pēc pārslodzes darbā ārzemēs, kā vēsta LNT raidījums “Degpunktā”. Taču sievietes iecere izārstēties pārvērtusies ļaunā murgā.
Marina stāsta: “Es gribēju paārstēties. Atbraucu no Francijas, pati izsaucu ārstus, lai viņi mani sadakterē. Es gribēju nonākt trakomājā. Gribēju paārstēties, atpūsties, jo es Francijā strādāju divus mēnešus gandrīz bez brīvdienām. Man vienkārši vajadzēja tabletes, lai paārstētos, bet ārsti mani nosūtīja nevis uz trako māju, bet uz narkoloģiju.”
Lasi vēl: 10 baisākie notikumi, ko piedzīvojuši psihiatriskās slimnīcas darbinieki – #10 rādīsies murgos!
Marina apgalvo, kad tad sākušās briesmīgas lietas: “Tur atņēma telefonu, nedeva karstu ūdeni, par mani ņirgājās medbrāļi, es esmu vienos zilumos, es jums tos parādīšu.”
Tālākais stāsts jau atgādina kadrus no baisas filmas. Marinai izdevās tikt ārā tikai izbēgot ar vīra palīdzību.
“Vīrs gribēja mani savākt no turienes, jo es uzrakstīju iesniegumu, ka es atsakos no medikamentiem, jo tie burtiski tika stūķēti. Staigājām kā tādi zombiji. Cilvēki tur staigā kā zombiji. Par viņiem ņirgājas…”
Lai lasītu turpinājumu, šķir nākamo lapu
