Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka pieaudzis gadījumu skaits, kad ģimenes ārstu darbības rezultātā pacientiem tiek agrīni atklāts vēzis – 1. vai 2. stadijā, tādējādi sniedzot iespēju uzsākt savlaicīgu ārstēšanu un panākt labākus izveseļošanās rezultātus.
Pateicoties ģimenes ārstu darbam, 2017. gadā vēzis agrīni tika atklāts 5030 pacientiem, kas reģistrēti ģimenes ārstu praksēs, un tas ir par 269 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Lielākais pacientu skaits, kuriem vienā ģimenes ārsta praksē 2017. gadā ir atklāts vēzis 1. vai 2. stadijā, ir 18 cilvēki.
Visvairāk savlaicīgi atklāto vēžu gadījumu ir Rīgā ar vislielāko ģimenes ārstu prakšu skaitu, nākamais lielākais atklāto gadījumu skaits ir Kurzemē, kam seko pārējie trīs reģioni ar līdzīgu skaitu.
Ģimenes ārstam vēža savlaicīgā atklāšanā ir būtiska loma, jo viņš ir pirmais speciālists, pie kā vēršas pacients. Uzklausot sūdzības un izvērtējot simptomus, ārsts var uzsākt mērķtiecīgu tālāku izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā pacientu ievirzot “zaļajā koridorā”, un nodrošināt izmeklējumu gaitas uzraudzību.
Par katru pacientam agrīni atklātu vēža gadījumu ģimenes ārsts papildus valsts piešķirtajam finansējumam prakses darbības nodrošināšanai saņem maksājumu no valsts 71,14 eiro apmērā. Tā piemēram, 2017. gadā kopējā izmaksājamā summa par agrīnu vēža konstatāciju ģimenes ārstu praksēm bija nepilni 358 tūkstoši eiro, savukārt 2016. gadā – nepilni 340 tūkstoši eiro. Maksājums ir par jebkura 1. vai 2. stadijā ģimenes ārsta darbības rezultātā atklāta vēža veidu praksē reģistrētajiem pacientiem.
NVD atgādina, ka pacientes var interesēties ģimenes ārsta praksē par iespējām veikt valsts apmaksāto profilaktisko* krūšu vai dzemdes kakla pārbaudi, kuru veikšanai tiek nosūtīta NVD uzaicinājuma vēstule, savukārt ikviens pacients – par iespēju veikt testu zarnu vēža noteikšanai, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām slimībām.
Gan vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana tiek nodrošināti atbilstoši “zaļā koridora” principam ārpus kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotām). Ja no 2016. gada oktobra, kad “zaļais koridors” tikko sāka darboties, tas attiecās uz 11 biežāk sastopamajiem audzēju veidiem, tad no šī gada ārpusrindas izmeklējumi attiecas uz jebkuru audzēja veidu.
Iedzīvotāji, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic pārbaudes, kas ir ārsta kompetencē.
*Dzemdes kakla pārbaudi valsts apmaksā sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados); krūts vēža pārbaudi sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados) un zarnu vēža pārbaudi sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem (reizi gadā).