Neziņojiet par katru labu darbu, drosmīgu soli vai sasniegumu. Tas ir nevajadzīgi. Jo, stāstot, jūs kļūstat atkarīgs no citu cilvēku viedokļa un reakcijas. Iespējams, kāds paņems jūsu labo darbu un apgriezīs to tā, ka jūs izrādīsieties briesmonis. Savukārt cits jūsu sasniegumu anulēs ar vārdiem:
“Pf, kāds atklājums un gadsimta darbs! Es to izgudroju jau pirms trīsdesmit gadiem, es tikai sapratu, ka tas nevienam nav vajadzīgs par velti!” Un te jūsu idejas un noskaņojuma spārni guļ zem kājām……
Kad tu neesi no neviena atkarīgs – tu esi stiprs un drosmīgs, laimīgs, interesants cilvēks! Jo tā tu pats ej cauri dzīvei, mācies analizēt, gūsti pieredzi un dari patiešām to, kas tev patīk. Tikai iedomājieties šo lielo laimi – dzīvot patiesi un no nekā nebaidīties?
Un pat tad, ja tev ir bijis ļoti grūti, pat tad, ja naktī raud trīs straumēm, bet dienā tu ar smaidu ej ārā un darīsi lietas – tev nav sevi laika attaisnot un stāstīt, kā tev izdodas neskumt, neciest un tā tālāk. Ļaujiet cilvēkiem domāt savas domas un tērēt tam laiku, ko viņi varētu veltīt sev. Tikmēr tev pašam jādzīvo un jātiek galā ar savu laiku un dzīvi tā, kā pienākas – patstāvīgi.
Ja pēkšņi kļūsti par slavenu uzņēmēju, laimīgu māmiņu vai jauna dzīvokļa īpašnieku – tev nav jāpamato, no kurienes tas nācis un kā tas nopelnīts.
Kliedziet tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams. Arī klusa kliegšana ir kliegšana.