Daudzi no viņiem nomirst dažādu slimību dēļ, lielākais nāves cēlonis ir malārija. Dvīņi Beninas pilsētiņā tiek tik augstu vērtēti, ka vienam vai abiem nomirstot, viņu piemiņai tiek izgatavotas īpašas, mazas statuetes.
Tiek uzskatīts, ka bērna gars iemitinās koka lellē, tieši tādēļ, pret uzmanīgi izgrebtajām figūriņām vietējie izturas tāpat kā pret dzīviem bērniem, vecāki tās baro, mazgā, ved uz skolu un tās tiek noliktas gulēt.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja pret lellēm slikti izturēsies, gari uzliks lāstu ģimenei, bet, ja pret lellēm attieksies labi, ģimene būs laimīga un tai veiksies.
Franču fotogrāfam, Ērikam Laforgē, izdevies iemūžināt Fon cilts intriģējošo dzīvi.
Viņš pastāstīja: “Ja trīs mēnešus pēc dvīņu piedzimšanas, abi bērni ir dzīvi, ģimene dodas saņemt dāvanas no pārējiem pilsētiņas iedzīvotājiem.”
“Ja viens vai abi dvīņi nomirst, māte viņu statujas nēsā starp krūtīm un apstaigā iedzīvotājus ar trauku uz galvas, tajā tiek mestas žēlastības dāvanas par dvīņiem. Iedzīvotāji ziedo ēdienu vai naudu.”
“Es iepazinos ar pāri, kuram ir deviņi bērni, bet viņu dvīņi ir miruši. Māte mani iepazīstināja ar dvīņu statujām, viņa par tiem runāja tā, itkā tie būtu dzīvi. Viņa abus dvīņus apsēdināja miniatūros krēsliņos uz galda. Iestājoties vēlam vakaram, statuetes tika noģērbtas un apguldītas. Nākamajā dienā, statujas tika mazgātas vannā, gluži tā pat kā īsti bērni.”
“Ja mātei nav laika pildīt pienākumus pret statujām, šo lomu uzņemas tēvs. Ja abi vecāki ir aizņemti, tad statujas tiek atstātas bērnudārzā.”
“Pirms došanās bērnudārza svētnīcā, es novilku apavus, iekšā celtnē atradās desmitiem statuju, kas tērptas krāsainās drēbēs. Lielais bohovi skaits liecina par augsto bērnu mirstību.”
“Šīs statujas jāapkopj arī mirušo dvīņu brāļiem un māsām. Bērni nekādā gadījumā nedrīkst spēlēties ar koka statujām, par spīti tam, ka tās atgādina rotaļlietas,” papildina Laforgē.
Avots: mirror.co.uk