Es visu vasaru pavadīju dārzā, bet sieva uz dīvāna. Un pat tad, kad man vajadzēja viņas palīdzību, viņa visu laiku sūdzējās par veselību. Viņai strauji palika slikti tieši tad, kad man vajadzēja palīdzību saimnieciskos darbos.
Ar rudens iestāšanos, diemžēl, mēs atgriezāmies pilsētas dzīvoklī. Sieva negribēja palikt dzīvot laukos. Bet pēc divām dienām es sapratu, ka nomiršu aiz garlaicības un atgriezos vasarnīcā. Sieva nolēma palikt pilsēta. Tagad mēs tiekamies ļoti reti, kad man nepieciešams aizbraukt uz pilsētu.
Ir vēl viens iemesls, kāpēc mani velk uz laukiem. Es iemīlēju vienu sievieti, kuras mājas atrodas mums kaimiņos. Viņa ir ļoti patīkams un labsirdīgs cilvēks. Viņa dzīvo viena.
Sākumā kaimiņiene no manis izvairījās, bet pēc tam mēs satuvinājāmies. Protams, mēs nevienam nestāstām par savām attiecībām, lai izvairītos no tenkām. Sievai saku, ka nodarbojos ar saimniecību, kas ir daļēja taisnība. Lielāko daļu laika pavadu ar jauno sirdsdāmu.
LASI VĒL: 3 sieviešu ķermeņa “trūkumi”, kuri padara vīriešus “trakus”, bet sievietes iedzen kompleksos
Mēs tāpat ar sievu esam kļuvusi viens otram sveši cilvēki, bet ar kaimiņieni man ir ērti un komfortabli. Es gribu šķirties, bet baidos no apkārtējo cilvēku un dēla nosodījuma.
Vēl es esmu pārliecināts, ka sieva nepretotos šādam notikumu pagriezienam. Viņai neviens netraucētu dzīvot pilsētā un skatīties televizoru, bet es labprāt dzīvotu lauku mājās ar jauno sievu.
Iesakiet, kā pareizi rīkoties šādā situācijā, lai neviens neapvainotos? Vajadzīgs padoms no malas. Ir bailes kaut kā jauna priekšā. Es taču vēl neesmu pārāk vecs laimei, ne?
[…] Pēc 30 laulības dzīves gadiem es iemīlējos citā sievietē un tagad nezinu, ko darīt […]