Kopš nesena laika mana dzīve ir vērienīgi izmainījusies. 62 gadu vecumā es pa īstam iemīlējos. Lieta tāda, ka esmu precējies.
Manai sievai ir 59 gadi, mums ir pieaudzis dēls, kuram ir jau sava ģimene. Viņš dzīvo citā pilsētā, tāpēc mēs bieži netiekamies, un arī nav tā, ka sazvanāmies bieži.
Pēc dēla laulībām un viņa aizbraukšanas uz citu pilsētu, es sajutu, ka mēs ar sievu esam kļuvuši par svešiem cilvēkiem.
Visticamāk visus šos gadus tieši rūpes par bērnu mūs padarīja par ģimeni. Es sapņoju pavadīt vecumdienas laukos.
Tāpēc piedāvāju sievai pārdot pilsētas dzīvokli un nopirkt māju laukos. Bet manu sievu šāda perspektīva neiepriecināja, viņa no matu galiņiem līdz papēžiem bija pilsētniece.
LASI VĒL: 3 sieviešu ķermeņa “trūkumi”, kuri padara vīriešus “trakus”, bet sievietes iedzen kompleksos
Bet gadu vēlāk es pārliecināju sievu, ka mums vajadzētu lauku māju. Mums palaimējās iegādāties nelielu mājiņu laukos.
Visu vasaru mēs pavadījām svaigā gaisā. Es biju sajūsmā par lauku dzīvi, ko nevar teikt par manu sievu. Viņai nepatika zemes darbi. Viņai tuvāk sirdij bija gulēt dīvānā un visu dienu skatīties televizoru.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
