Latvija plāno nopietni stiprināt savu aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no citu valstu resursiem un palielinātu valsts drošību. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī sarīkotajā diskusijā uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija neļauj atslābt.
Mums pašiem ir jāmācas ražot nepieciešamais ekipējums un munīcija, nevis tikai jācer uz sabiedroto palīdzību. Prezidents norādīja, ka valsts sektoram, zinātniekiem un uzņēmējiem ir jāsadarbojas daudz ciešāk nekā līdz šim.
Kāpēc nevaram paļauties tikai uz solījumiem?
Prezidents diskusijā bija tiešs – nepietiek ar to, ka dokumentos viss izskatās kārtībā. Reālā situācija prasa praktisku rīcību un gatavību. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāspēj pašai nodrošināt pamatlietas gan saviem bruņotajiem spēkiem, gan kaimiņvalstu partneriem. Ja rodas krīzes situācija, piegādes no tālākām valstīm var kavēties, tāpēc vietējai ražošanai ir izšķiroša nozīme.
Rinkēvičs arī atgādināja par Ukrainas un Tuvo Austrumu karu pieredzi. Tā rāda, ka mūsdienu karadarbība mainās neticamā ātrumā. Īpaši tas attiecas uz dronu tehnoloģijām. Tas, kas bija moderns pirms pusgada, šodien jau var būt novecojis. Tāpēc nav lielas jēgas gadiem ilgi krāt noliktavās vecā parauga tehniku. Tā vietā ir jārada sistēma, kas ļauj ātri pielāgoties un ražot tieši to, kas nepieciešams šobrīd.
Birokrātija kā šķērslis attīstībai
Viena no lielākajām problēmām, ko prezidents izcēla, ir pārlieku sarežģītās procedūras. Uzņēmēji bieži saskaras ar gariem iepirkumu procesiem un smagnēju dokumentu kārtošanu. Tas bremzē ražošanu un neļauj jauniem produktiem nonākt armijas rīcībā pietiekami ātri.
Diskusijā tika uzsvērts, ka ir pienācis laiks pārskatīt noteikumus un likumus, lai palīdzētu vietējiem ražotājiem kļūt konkurētspējīgākiem. Ja mēs vēlamies, lai Latvijā ražotu munīciju vai dronus, valstij ir jānāk pretī ar skaidru un vienkāršu sistēmu. Tas palīdzētu piesaistīt arī jaunu darbaspēku un gudrākos prātus no augstskolām, kuri varētu izstrādāt inovatīvus risinājumus aizsardzībai.
Latvija ir apņēmusies aizsardzībai tērēt 5 % no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti liela summa, un prezidents vēlas, lai šī nauda tiktu izmantota jēdzīgi. Viņaprāt, tieši militārā industrija ir tas dzinējs, kam jānodrošina augošais pieprasījums.
Sarunā Rīgas pilī piedalījās plašs ekspertu loks – no aizsardzības un ekonomikas ministriem līdz pat augstskolu pārstāvjiem un pašu uzņēmumu vadītājiem. Galvenais secinājums bija skaidrs: lai mēs justos droši, mums ir jābūt ne tikai drosmīgiem, bet arī tehniski nodrošinātiem ar savu, Latvijā radītu un ražotu bruņojumu. Tikai tā var panākt reālu pašpietiekamību, kas nav tikai skaisti vārdi uz papīra.
