Digitālais mācību līdzeklis Uzdevumi.lv šobrīd ir pati efektīvākā digitālā mācību platforma Latvijā, liecina Latvijas Universitātes maģistres Artas Rūdolfas veiktais pētījums profesores Lindas Danielas vadībā.
Maģistra darba “Mācību platformas izglītības digitalizācijas kontekstā Latvijā” ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 700 skolotāji no vispārizglītojošām skolām Latvijā, lai noskaidrotu biežāk lietotās mācību platformas un skolotāju attieksmi pret tām. Tālāk darba autori izstrādāja 43 kritērijus, pēc kuriem skolotāju minētās tiešsaistes platformas tika izvērtētas padziļināti.
Var šausmināties par mūsdienu skolēnu vai pieņemt realitāti
Runājot par maģistra darba tēmas izvēli, A. Rūdolfa atzīst, ka sākumā digitālie mācību līdzekļi viņai bijuši sveši un pat nedaudz baidījuši, bet, apskatot Latvijā un pasaulē esošo piedāvājumu, autore ātri ieraudzījusi to sniegtos plusus un ieguvumus kā skolēniem, tā pedagogiem.
„Pētījums bija izaicinājums, jo ne tikai man, bet visai pedagoģiskajai videi Latvijā un pasaulē tāda aktīva un pilnīga digitālo mācību līdzekļu izmantošana vēl nav līdz galam izpētīta un skaidra visās metodēs,” atklāj autore, precizējot, ka savā darbā koncentrējusies uz interaktīvu un iesaistošu platformu nodalīšanu no mācību līdzekļiem ar neiesaistošu aktivitāti. „Ir jāsaprot, ka iespējas ir daudz vairāk, jo tieši interaktīva vide šodienas skolēnam dažkārt ir uztveramāka. Te var sākt šausmināties par mūsdienu skolēnu vai pieņemt realitāti un kopā attīstīties, meklēt un veidot jaunus, efektīvus mācību līdzekļus.”
A. Rūdolfa tāpat norāda, ka ir svarīgi mācību platformu iespējas pētīt visos līmeņos – gan no skolēna, skolotāja un vecāku, gan izglītības iestāžu un visas izglītības sistēmas skatu punkta.
„Šajā jaunajā mācību paradigmā ir nākotne, ir ieguvumi un tas ir neapturami – to es apgalvoju gan kā pedagogs, gan kā vecāks. Svarīgi ir sakārtot visu ar šo mācību līdzekli saistīto, sākot ar terminoloģiju,” uzver darba autore. „Latvijā izveidots un pedagoģiskajai videi pielāgots samērā liels apjoms daudzpusīgu digitālo mācīšanās risinājumu un tehnoloģisko iespēju, taču es vēlējos iegūt pilnīgu izpratni par šī piedāvājuma potenciālu. Izvērtēt un saprast, kādā līmenī ir Latvija ar savu digitālo mācību līdzekļu piedāvājumu un vai varam apgalvot, ka Latvijā norit uz attīstību vērsta izglītības procesa digitalizācija.”
Latvijas izglītības sistēma šobrīd nav uz pareizā ceļa
Runājot par to, kas visvairāk pārsteidza veiktā pētījuma rezultātos, autore īpaši uzsver atšķirību starp valsts plāniem jautājumā par izglītības digitalizāciju Latvijā un reālo situāciju.
„Protams, skolas tiek aprīkotas ar datoriem, ekrāniem un interaktīvām tāfelēm, bet tā ir tikai viena daļa. Būtiski ir saprast, kā stratēģiski rīkoties, lai tas būtu efektīvi. Izglītības digitalizācijas plāns ir izšķiest miljonus par tādiem digitālajiem mācību līdzekļiem, ko skolotājs meklēdams nevar atrast, kas netiks ieviests mērķtiecīgi,” atklāj A. Rūdolfa. „Patiesībā mums ir daudz skolotāju, kuri paši atraduši veidus, kā uzrunāt skolēnu, kā iekļaut mācību procesā dažādus digitālos mācību līdzekļus. Tomēr mani pārsteidza, ka, veicot šo pētījumu, neieraudzīju, ka Latvijas izglītības sistēma šobrīd ir uz pareiza, mērķtiecīga un stratēģiska ceļa jautājumā par digitālajiem mācību līdzekļiem un izglītības digitalizāciju.”
Autori negatīvi pārsteidzis arī Latvijas izglītības likuma 1.pants, kas nosaka un definē mācību līdzekļus. Tajā digitālie mācību līdzekļi definēti ļoti šauri.
„Šodien ar digitālajiem mācību līdzekļiem vairs nesaprot tikai ieskanētu mācību grāmatu, bet gan vizuālu un interaktīvu mācību telpu vai līdzekli, kas atvērts ne tikai informācijas iegūšanai, bet arī praktiskiem uzdevumiem, pārbaudes darbiem, projektiem, audio un video uzskates līdzekļiem, pētījumiem ar augstu skolēna iesaistīšanās līmeni. Uzskatu, ka likumā jāiekļauj arī interaktīvs tiešsaistes mācību līdzeklis – mācību platforma,” pamato A. Rūdolfa.
Savukārt pozitīvi pārsteidzis anketu rezultātos atklātais fakts, ka skolotāja vecums neietekmē digitālo mācību līdzekļu izmantošanas paradumus, kas liecina, ka skolotāji tos ir gatavi izmantot gana aktīvi.
„Arī fakts, ka lielākā daļa skolotāju kā galveno ieguvumu minēja tieši zināšanu atkārtošanu un nostiprināšanu ar digitālo mācību līdzekļu palīdzību, kā arī iespēju individualizēt mācību procesu, veicināt patstāvīgu mācīšanos un iespēju piekļūt informācijai ērtā laikā un vietā, patīkami pārsteidza,” savās pārdomās dalās autore.
Pētījums atklāj: Uzdevumi.lv ir progresīva, mūsdienīga un pedagoģiski potenciāla mācību platforma
A. Rūdolfa neslēpj, ka jau pēc pirmās informācijas ievākšanas bija skaidrs, ka Uzdevumi.lv šobrīd ir labākā mācību platforma platforma Latvijā, taču tas bija jāpārbauda, veicot pētījumu un izstrādājot izvērtēšanas instrumentu. Pētījuma laikā tika izstrādāti 43 kritēriji digitālo mācību līdzekļu novērtēšanai, no kuriem autore uzsver trīs svarīgākos – izglītojošs saturs, tehniskā efektivitāte un vizuālā uztveramība.
„Nav iespējams labs digitāls mācību līdzeklis, lai cik labs būtu tā saturs, ja lietotājam tā izmantošana nav viegla un dabiska, tehniski sarežģījumi un vizuāla neuztveramība praktiski mācīšanos digitālā vidē padara neiespējamu,” stāsta autore, norādot, ka pētījumā pārsteidza dažu digitālo mācību līdzekļu kvalitāte un „piņķerīgā” lietošana. „Uzdevumi.lv mācību platformai tiešām ir labākie tehniskie risinājumi, vizuālais noformējums un plašākais saturs.”
A. Rūdolfa turpina: „Pilnīgi viennozīmīgi, izvērtējot un analizējot visu Latvijā aktuālo piedāvājumu 2018. gadā, varu apgalvot, ka tik plašs mācību saturs un efektīvs tehniskais pielietojums, kas nepārtraukti tiek uzlabots, nav nevienai citai mācību platformai. Visa pētījuma laikā pierādījās, ka Uzdevumi.lv ir progresīva, mūsdienīga un pedagoģiski potenciāla mācību platforma, kura tiek mērķtiecīgi uzlabota vēl un vēl, nodrošinot lietotāju vajadzības – ērts un efektīvs digitālais mācību līdzeklis ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, vecākiem un izglītības iestādēm.”
Pietrūkst atbalsta un konkrēta uzstādījuma no skolu vadības un izglītības sistēmas
Analizējot, kas traucē mācību procesā iekļaut digitālus mācību līdzekļus, A. Rūdolfa uzsver, ka Latvijā jau tagad netrūkst progresīvu skolotāju, kas izmanto dažādas metodes digitālajā vidē.
„Domāju, ka pietrūkst konkrēta atbalsta un uzstādījuma gan no izglītības iestādes vadības, gan izglītības sistēmas kopumā – iekļaut un darbā izmantot konkrētus, efektīvus digitālos mācību līdzekļus,” stāsta autore, piebilstot, ka šobrīd digitālo mācību līdzekļu izmantošana skolotājiem ir brīva izvēle, lai gan dažos priekšmetos mācību platformas varētu būt efektīvākas nekā mācīšanās no grāmatas.
Skolotājus A. Rūdolfa iedala trīs grupās: „Pirmie digitālos mācību līdzekļus izmanto aktīvi, veido jaunu saturu un patstāvīgi meklē jaunus risinājumus. Otrie ir mazliet bailīgi, gaida, kad viņiem iemācīs, pateiks, kas jādara, un palīdzēs. Trešā grupa ir tie, kam ir negatīva nostāja un iemesli ir dažādi, bet pēc aptaujas un intervijām varu secināt, ka šī negatīvā nostāja ne vienmēr ir objektīvi pamatota.”
Darba autore secina, ka reizēm skolotāji digitālajiem mācību līdzekļiem nedod iespēju un spriež par tiem nezinot to saturu. Tāpat ir skolotāji, kas, pirmo reizi neveiksmīgi izmēģinājuši kādu no digitālajiem mācību līdzekļiem, noformē negatīvu nostāju un nevēlas ar tiem turpmāk strādāt.
„Tehnoloģijas mūsdienās ir straujāk attīstītā nozare – pedagogiem, kas māca nākamo paaudzi, nākamos cilvēkus darba tirgum, tas ir jāsaprot. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas, kas bija piedāvājumā pirms pāris gadiem izglītības tehnoloģiju jomā, šodien jau ir vēsture. Sistēmas, saturs, tehnoloģijas tiek uzlabotas nepārtraukti,” savu nostāju pauž A. Rūdolfa.
Noslēgumā darba autore uzsver galvenos darbā veiktos secinājumus: „Digitālo mācību līdzekļu izvērtēšana ir jāveic katru gadu; mācību platforma ir jādefinē kā interaktīvs tiešsaistes mācību līdzeklis; izglītības sistēmai ir jāpieņem, jāatzīst un jāiekļauj mācību platformas pedagoģiskā procesā, jo tas ir neapturami un tā ir daļa no nākotnes izglītības.”