Ivans Razumovs no Baltkrievijas bija ceļā uz mājām pēc grūtas dienas. Braucot viņš pamanīja mazu meitenīti, kas skrien pa ceļu ar savu suni.
Ivans apturēja mašīnu, lai redzētu, kas notiek ar meiteni. Viņš nodomāja ka, nav normāli redzēt mazu meiteni nomaļa ceļa malā vienu. Pieejot pie meitenes, Ivans pamanīja, ka viņa ir netīrās drēbēs, novalkātos apavos un viņas mati ir neķemmēti. Viņas acīs bija redzams izmisums.
Kāds ir tavs vārds? Ivans uzdeva jautājumu. Meitenei piederošais suns uz viņu sāka rūgt. “Žeņa … Fedoroviča … Vladimira meita.”
Lasi arī: Pēc piedzīvotā veikalā Rīgā vīrietim sažņaudzās kakls un viņš juta, ka acīs sariesās asaras
Ivans saprata, ka meitene kaut kur dodas. Viņa devās uz kaimiņu ciematu pēc saldējuma, jo viņiem mājās nebija ko ēst. Un turklāt viņas vecāki bija tik piedzērušies, ka nespēja par viņu parūpēties.
Meitene sacīja Ivanam: “Es ilgi skrēju … man sāp kājas … un manas rokas … es nokritu. “Ivans iedeva meitenei padzerties ūdeni un tad izsauca neatliekamo palīdzību. Viņi atbrauca un nogādāja meiteni uz slimnīcu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk un uzzinātu, kā šis viss stāsts beidzās
[…] Piedzērušies vecāki gulēja, kad vīrietis paņēma viņu četrus gadus veco meitu. Tagad viņa n… […]