Neesmu eksperts šajos jautājumos, bet vēlos padalīties ar savu viedokli.
Es iebilstu pret kļūšanu par vecākiem cienījamā vecumā. Pamazām virzāmies uz Eiropas modeli, kurā pirmā bērna piedzimšana 30-35 gadu vecumā tiek uzskatīta par normālu. Līdz tam visa uzmanība tiek pievērsta karjerai, un, kad tā jau ir izveidojusies, var domāt par mantiniekiem.
Teorētiski viss ir kārtībā, bet kad šajā modelī ir laiks bērniem? Aktīvākie gadi tika veltīti darbam un naudas pelnīšanai, un bērnu audzināšana un palīdzība mazbērniem tiek atstumta uz vēlāku laiku. Kas attiecas uz mani, tad man bērni dzīvē ir daudz svarīgāki par finansiālo labklājību.
LASI VĒL: Kāds būs 2023. gads pēc ķīniešu horoskopa un kurš būs laimīgākais
Sarežģītā situācijā palīgā nāks nevis nauda, bet ģimene. Kas attiecas uz mani, ģimenei jābūt jaunai, lai bērni redz aktīvo vecāku piemēru, nevis nomocītus cilvēkus vecumā, kuriem pat aiziešana uz rotaļlaukumu sagādā grūtības.
Šādās ģimenēs cieš ne tikai vecāki, bet arī bērni. Bieži vien skolēni kautrējas no saviem vecākiem vecuma ziņā. Arī iespēja sūtīt bērnu uz augstskolu un piedalīties viņa kāzās nav īpaši liela.
Manuprāt, šķērsojot 35 gadu pagrieziena punktu, jums ir jāaizmirst par bērniem. Nevajag mocīt sevi vai topošos bērnus, lai rotaļu laukumā nebūtu jāsūdzas par savu dzīvi.
[…] Pirmsdzimto dzemdēju, kad man bija 38, bet vīram 50. Tagad to nožēloju […]
[…] Pirmsdzimto dzemdēju, kad man bija 38, bet vīram 50. Tagad to nožēloju […]
“Pirmsdzimto” dzemdēju(…).Tautieši, sakiet, kas ir “pirmsdzimtais”? Vai domāts bērns, kurš dzimst pirms ” īstā dzimtā”, ja? Tad jau laikam domāta meitene, jo “dzimtie” var būt tikai puikas – viņi nes dzimtas uzvārdu tālāk. Mēs ar vīru arī dzimto ilgi gaidījām, 4 pirmsdzimtās rindā vien atskrēja, līdz beidzot dzimtais atnesās uz Mārtiņiem kāreiz. Bija man jau 43, vīram 49, bet nekas – mēs, lauku cilvēki, esam izturīgi, visu varam!