Pozitīvā domāšana nestrādā. Kas strādā?

Mums Opra Vinfrija un citi gadiem ilgi ir teikuši, ka pozitīva domāšana ir atslēga uz mērķu sasniegšanu. Pašlaik kaudze pierādījumu pierāda gluži pretējo –daudz laika pavadīšana domājot par cerībām un sapņiem, var likt visticamāk ieguldīt mazāk darba tajā, lai patiešām piepildītu šos sapņus. Ja pozitīvisms iziet no modes, ar ko ambicioziem cilvēkiem tad to vajadzētu aizvietot?

Šajā nedēļā Ņujorkas universitātes psiholoģe Gabriele Otingena (Gabriele Oettingen) runāja par četru soļu plānu, ar kuru viņa ir nākusi klajā, gadiem ilgi nodarbojoties ar pētījumiem. Otingena izskaidroja šo plānu; angļu valodā šim četru soļu plānam izveidojas burvīgs akronīms – WOOP (angļu valodā tas ir patīkama satraukuma un prieka izsauksmes vārds).

Vēlies (Wish): pirmkārt, nodefinē savu mērķi. „Domā par vēlēšanos, kas tev ir tuva,” Otingena teica. „Ko tu patiešām vēlies? Tā varētu būt kāda liela, kaut kas kā Jaunā gada apņemšanās, piemēram, piedalīšanās maratonā vai noteikta daudzuma svara zaudēšana, bet ne obligāti. Es katru rītu pildu savu apņemšanos,” Otingena teica. Tavai iecerei nevajag būt nekam milzīgam; tai vajag būt reālai, kaut kam tādam, ko tu patiešām vēlies.

Iznākums (Outcome): te būs tas posms, kurā atkal uz mirkli jāsauc talkā pozitīvā domāšana. Paturot savu mērķi prātā, pajautā sev: ja šī mana vēlēšanās piepildās, kāds ir labākais iespējamais rezultāts? „Ļoti bieži ir tāda interesanta sajūta,” Otingena teica. „Tu nosaki, kāds būs iznākums, un tu iztēlojies šo iznākumu. Un līdz tu esi to iztēlojies, tu patiešām iedziļinies šajos savos dienas sapņos.”

Šķēršļi (Obstacles): Nākamais solis parasti mēdz būt tas, pie kura cilvēki apstājas – sapņot ar acīm vaļā ir diezgan patīkami, taču ar to nav gana. Pēc tam, kad būsi ļāvis sev pafantazēt uz neilgu brīdi par to, kā būs, kad mērķis tiks sasniegts, atgriez savu prātu atpakaļ īstenībā. „Tad tu sev saki – kas ir tas, kas man neļauj īstenot to vēlēšanos, iegūt šādu iznākumu?” Otingena sacīja. „Ļoti bieži tā ir kāda sajūta, tie paši vecie ieradumi. … Un iztēlojies šo šķērsli.”

Plāns (Plan): „Kad būsi iztēlojies šķērsli,” Otingena turpina, „tu sāksi saprast, ko tev ir nepieciešams darīt, lai to pārvarētu.” Nāc klajā ar ja nu notiks tā/tad darīšu tā plānu – ja nu šis šķērslis uzrodas, tad tu darīsi to un to, lai tu pievārētu un turpinātu ceļu uz mērķa sasniegšanu.

Otingenas pētījums ir atklājis, ka šī metode ir palīdzējusi cilvēkiem ēst vairāk augļus un dārzeņus; tas ir palīdzējis arī skolēniem iegūt labākas atzīmes skolā, un tas ir pat palīdzējies cilvēkiem justies drošāk viņu romantiskajās attiecībās. Pievienota, bet arī nozīmīga papildu vērtība – ir vienkārši jautri teikt WOOP.

Avots: nymag.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment