Psiholoģiskais nogurums. Kā atbrīvoties no sajūtas, kas velk pie zemes?

Obligāti nepieciešamas vismaz pusotras atpūtas dienas nedēļā

Taču nedrīkst aizmirst, ka īsta atpūta ir nevis bezdarbība un slinkošana, bet gan darbības maiņa: vispilnvērtīgāk cilvēks atpūšas, nodarbojoties ar sev patīkamām lietām, draugu pulkā vai uzturoties pie dabas.

Darbadiena jāieplāno tā, lai pusdienas pārtraukums būtu vismaz stundu

Pusdienlaiks ir ļoti svarīgs – ne tikai lai steigā kaut kur uz ātru roku kaut ko apēstu. Sen zināms, ka ēdienam jābūt pilnvērtīgam. Taču tūlīt pēc maltītes organismam nepieciešama vismaz pusstunda, ko tas varētu pilnībā veltīt mierīgai barības sagremošanai. Tāpēc nav vēlams tūlīt pēc ēšanas strauji ķerties pie aktīva darba – veselībai tas tikai kaitē.

Jāēd bez steigas, rūpīgi sakošļājot katru kumosu

Novērots, ka praktiski visi cilvēki, kuriem ir liekais svars, ēd pārāk ātri. Bet tas rada palielinātu slodzi kuņģim un zarnu traktam un tātad – atņem spēku.

Neļauties bailēm par rītdienu

Regulāri domājot par iespējamām neveiksmēm nākotnē, cilvēks pats sevi uz neveiksmēm arī ieprogrammē. Visus procesus mūsu ķermenī kontrolē galvas smadzenes. Ja mēs paši sevi nemitīgi noskaņojam uz kaut ko negatīvu, negatīva komanda tiek dota arī galvas smadzenēm.

Nekavēties un neiedziļināties negatīvās atmiņās

Koncentrējot uzmanību uz negatīviem pagātnes notikumiem, palielinās iekšējā nedrošība un neticība saviem spēkiem.

Turklāt cilvēks, kurš psiholoģiski nepārtraukti kavējas pagātnē, neadekvāti uztver tagadni, tagadnes vērtība viņam ir pazemināta.

Jāizvirza tikai tādi mērķi un uzdevumi, kas ir reāli sasniedzami

Nekad nevajag sev izvirzīt tādu mērķi, ja iepriekš jau skaidri zināms, ka to sasniegt nebūs pa spēkam. Toties, ja kaut ko (kaut vai pat pavisam necilu!) izdodas paveikt, šis panākums obligāti jāpiefiksē, pašam sevi jāpaliela un jālepojas ar izdarīto. Šāda attieksme nostiprina gribasspēku un prasmi pārvarēt grūtības.

Katra uzdevuma izpildei jānosaka reāli termiņi

Ja izpildes laiki ir pārāk īsi, organisms nepārtraukti būs stresa stāvoklī – gluži tāpat, kā cenšoties atrisināt neatrisināmu uzdevumu.

Jūtas jāizpauž maksimāli atklāti

Pārāk bieža emociju apspiešana rada negatīvās enerģijas uzkrāšanos organismā, kas stipri traucē normālai bioenerģijas plūsmai ķermenī un galarezultātā izraisa dažādas hroniskas kaites. Ja atklāti izpaust emocijas nav iespējams, kā tas, piemēram, mēdz būt lietišķu tikšanos laikā, pēc tam jācenšas rast iespēju ātrāk atbrīvoties no spriedzes, kuru izraisījusi šī jūtu apspiešana.

Domas jākoncentrē uz tagadni, uz konkrēto momentu

Jāatradinās no nelāgā ieraduma pārāk daudz domāt vai nu par pagātni, vai arī nākotni – tas rada pārslodzi nervu sistēmai, jo galvas smadzenēs fantāzijas jaucas ar realitāti. Ja ir vēlēšanās, lai katra diena sniegtu gandarījumu, jādzīvo tikai tagadnē.

Jāattīsta paradums iet lēni un runāt lēni

Lēna iešana un nesteidzīga valoda ļauj izbaudīt kustības un runas procesus. Skrienot pa galvu, pa kaklu, kā arī, berot vārdus kā pupas, cilvēks no tā visa negūst ne kripatiņu pozitīvo emociju. Toties nervu sistēma tiek uzvilkta kā stīga, jo tai zemapziņas līmenī nepieciešams visu notiekošo kontrolēt.

Satiekoties ar līdzcilvēkiem, vairāk jāsmaida un jābūt labsirdīgam

Garastāvoklis ir lipīgs. Smaidošs cilvēks, kurš izstaro labestību, pozitīvi uzlādē apkārtējo sabiedrību. Tādam cilvēkam ātrāk piedod kļūdas, citi necenšas uz viņu izgāzt savas negatīvās emocijas, jo viņš jau laikus slāpē to iespējamo parādīšanos.

Lasi vēl: Tumšie loki nerodas tikai no noguruma – tie pasaka ŠO par tavu veselību

Nemeklēt vainīgo

Analizējot nelabvēlīgas situācijas, nevajag par katru cenu censties atrast neveiksmes grēkāzi. Un nekādā ziņā notikušajā nedrīkst vainot sevi: paškritika notikušo nemainīs un dzīvi labāku nepadarīs. Tā vietā pareizāk situāciju mierīgi pārdomāt, izanalizēt soli pa solim, ko un kā vajadzēja darīt, lai fināls būtu citāds. Šādā gadījumā tā jau būs nevis sevis noniecināšana, bet mācīšanās no savām kļūdām.

Psihologi uzskata: ja no visa minētā cilvēks regulāri sāk ievērot kaut vai daļu, pamazām tas kļūst par ieradumu, un pēc kāda laika dzīve sāk pārkārtoties jaunā ritmā, kurā vairs nav tik daudz spriedzes, negatīvo emociju un noguruma.

Par nogurumu nav jādomā

Domas par to, cik ļoti esmu noguris un nomocīts, iedarbojas uz zemapziņu un vēl vairāk pastiprina nogurumu.
Ko darīt, lai atbrīvotos no noguruma un turpmāk tas uzmāktos iespējami retāk? Mediķi iesaka, lūk, ko!

Vairāk jākustas

Dažas minūtes aktīvu kustību dos enerģijas pieplūdumu, palielinās skābekļa pieplūdumu organismā, liks sirdij un plaušām aktīvāk strādāt, bet smadzenēm – izdalīt vielas, kas nomāc depresiju.

Var nosnausties, bet ne pārāk ilgi

Īslaicīgs miegs – ne ilgāk par pusstundu – dos mundrumu.

Labvēlīgs faktors var izrādīties stress

Lai dzīve būtu piesātināta, zināms daudzums stresa cilvēkam nepieciešams. Taču svarīgi izvēlēties tādu stresu, kam nav nomācošas ietekmes.

Jāizvairās no sliktas sabiedrības

Jāturas tālāk no cilvēkiem, kuri rada stresu apkārtējos, kuriem patīk nemitīgi par kaut ko žēloties un nosodīt citus.

Jāelpo ar aizvērtu muti

Bieži par noguruma cēloni kļūst nepareiza elpošana. Jāieelpo lēni, dziļi un tikai caur degunu. Jācenšas panākt, lai elpošanā iesaistītos visa diafragma, proti, jāelpo ar krūtīm un vēderu.

Jāpievēršas fizkultūrai

Regulāra vingrošana katru dienu palīdz organismam tikt galā ar emocionāliem un fiziskiem stresiem. Jāsāk ar nelielām slodzēm, līdz jūtams, ka enerģētiskais potenciāls palielinājies.

Jāpanāk iekšējā harmonija

Ļoti iedarbīga pret nogurumu ir meditācija. Jāieslēdz klusināta, mierīga mūzika, jāatlaižas uz dīvāna un jāatslābinās. Jākoncentrējas uz melodiju un dziļi jāelpo. Katras ieelpas laikā jāatkārto vārds vai lūgsna, kas sniedz mierinājumu. Jāiztēlojas, ka esat, piemēram, pie jūras un jāmēģina sajust, kā sejā pūš jūras vējš. Ja ir hroniska noguruma pazīmes, meditācijai jāpievēršas divreiz dienā pa 20 minūtēm.

Pirms miega jāatpūšas

Aktīva darbošanās vakarā var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt sekos pastiprināts nogurums.

Jāatsakās no cigaretēm

Smēķēšana atņem organismam skābekli un palielina nogurumu.

Ieteicams notievēt, bet ne pārāk strauji

Nogurumu veicina arī liekais svars, taču striktas diētas un pārāk iedarbīgi līdzekļi var iedarboties gluži pretēji – samazināt enerģijas daudzumu organismā, kas nogurumu tieši pastiprinās.