…un tad tik sākās! Zēna mamma šķietami šādu rīcību vien gaidīja, lai varētu izlikt visu savu uzkrāto agresiju. Viņa sāka plātīties ar rokām un kliegt: “Stacijas rupekle, krople neiznēsātā! Tādu cilvēku kā tu dēļ, nekad nekas nenotiek tā kā nākas!”. Dusmas šķietami aizmigloja nervozās mammas veselo saprātu un viņa pagrūda meiteni. Un pagrūda tā, ka meitene ar galvu atsitās pret sienu. Varēja redzēt, ka viņa gaidīja meitenes reakciju, bet meitene neļāva izsist sevi no mierīgā stāvokļa.
Meitene savā pat pārāk vēsajā mierā piecēlās, noliecās pār zēna mammu, it kā gribēdama kaut ko iečukstēt viņai ausī, taču patiesībā meitene nolaizīja viņas seju – no zoda līdz pat pierei, izsmērējot viņas acu kosmētiku un atstājot uz sejas pamatīgu daudzumu siekalu. Šis uz nervozo mammu iedarbojās kā trankvilizators. Miss Dzen noslaucīja muti ar salveti, īpašu izmanību pievēršot lūpu kaktiņiem. Savukārt, zēna mamma ar trīcošu roku pataustīja savu tikko nolaizīto vaigu un aizskrēja mazgāties. Vīrietis nenoturējās un pasmējās par notikušo.
Zēna mamma lika dēlam gulēt uz viņas augšēja plaukta, kamēr pati gulēja uz dēla apakšēja plaukta un visu atlikušo ceļu mamma nepateica meitenei vairs ne vārda. Un meitene tā arī klusībā turpināja lasīt grāmatu un šķita, ka viņa jau sen ir citā pasaulē un ne tik drīz atgriezīsies realitātē…
Avots: ofigenno.com
