Tautas ticējumi par piektdienu latviešu tautas paražās ir bagāti ar dažādiem rituāliem, ieteikumiem un aizliegumiem. Piektdiena bieži tika uzskatīta par saimnieciski un garīgi īpašu dienu, dažkārt pat svētu.
Latviešu tautas tradīcijās piektdiena tiek dēvēta par Māras dienu – zemes un sievišķās pasaules aizgādni. Tāpēc ticēja, ka šajā dienā gaisā virmo tieši šāda enerģija un bija arī dažas lietas, ko šajā dienā darīt nedrīkstēja, lai nepiesauktu neveiksmes.
Piektdienu arī uzskatīja par “klusuma dienu”, kad ieteicams bija pabeigt iesākto darbus, bet nedrīkstēja uzsākt jaunus, jo tie nebūs lemti veiksmei.
Ko nedrīkst darīt piektdienā:
1. Nedrīkst šūt, vērpt, jo ticējums teic, ka tādā veidā var “iesiet” un “iešūt” kādu nelaimi vai pat kaites;
2. Nedrīkst mazgāt drēbes, jo ticēja, ka tādā veidā tiek “nomazgāts” viss labais;
3. Pēc saulrieta nedrīkst mājā slaucīt grīdu, jo tādējādi prom no mājas un ģimenes tiek aizslaucīta laime.
Ko jādara piektdienā?
Jādod ziedojumi, jādāvā cilvēkiem kaut kas labs, kaut vai kāds sīkums. Ticējums vēstī – piektdienā dotais nāks atpakaļ trīskārši.
Lasi vēl: 20. jūnijs – Sarga diena tautas kalendārā: kāpēc zvirbuļi putekļos ir slikta zīme un kādēļ nedrīkst valkāt sudraba rotas
Jālūdz pēc veiksmes Mārai – viņa sadzirdēs.
Jārūpējas par mājas gariņiem – jāiededz svecīte, jāatstāj cienasts pēc saulrieta uz galda.
Ticējumi par piektdienām
Ja piektdienā satiksi vai ieraudzīsi baltu kaķi – gaidāma laime;
Ja kašķēsies piektdienā, ilgstoši nevarēsi sadzīvot ar šo cilvēku un jūs visu laiku strīdēsieties;
Ja kaut kas pazūd piektdienā, drīz tas atradīsies, jo piektdiena visu atdod.
