Fonda izveidotāji nevēlējās, lai bērni justos slikti. Viņi vēlējās, lai bērni izbaudītu savus pēdējos brīžus šajā pasaulē. Tieši tādēļ viņi vēlējās uzzināt, kāds ir Bopsija sapnis. Pēc tam, kad zēnam deva iespēju ievēlēties vēlēšanos, viņš visai ilgi un nopietni par to domāja.
Sākumā viņš teica: “Es vēlos lidot ar gaisa balonu.”
Pēcāk viņš pārdomāja un sacīja: “Nē, es vēlos doties uz Disnejlendu.”
Tad zēns atkal apklusa, brīdi padomāja un nolēma: “Nē, es vēlos būt ugunsdzēsējs.”
Fonda pārstāvji nelika viņa izvēlēties starp šīm lietām… viņi vēlējās dāvāt viņam visu. Viņš lidoja gaisa balonā un devās uz Disnejlendu, kopš šī brīža Disnejlenda un fonds “Ievēlies vēlēšanos” ir sadarbības partneri.
Tomēr visjaukākā stāsta daļā ir tā, ka Bopsijs apmeklēja Fēniksas Ugunsdzēsēju Depo. To par iespējamu padarīja kāda pretimnākošs vīrs, “Ugunsdzēsējs Bobs”. Bobs Valp palīdzēja slimajam zēnam vairāk nekā pats cerēja.
“Mēs nevēlējāmies viņu vienkārši aizvest ekskursijā. Mēs nolēmām, ka izsniegsim viņam nozīmīti un formastērpu, ļausim izmantot šļūteni un vedīsim viņu dienesta automašīnā,” Bobs skaidro.
Pēc apmeklējuma Bopsijs pievērsās atpakaļ savas dzīvības glābšanai. Bopsijs jau bija pavisam savārdzis, kad fonda “Ievēlies vēlēšanos” pārstāvji atkal viņu apmeklēja… tomēr šo ciemošanos pārtrauca negaidīta klauvēšana pie loga. Kad Bopsijs pavērās laukā, loga otrā pusē bija Ugunsdzēsējs Bobs.
Vīrietis iekāpa slimnīcas palātā pa logu. Pēcāk viņam sekoja vēl četri citi ugunsdzēsēji, kas ierāpās pa trešā stāva logu. Ciemošanās noslēgumā Bopsijs Bobam uzdeva jautājumu.
“Vai es esmu īsts ugunsdzēsējs?” zēns jautāja.
“Nav šaubu,” Bobs atbildēja.
Bopsijs bija ļoti priecīgs par apmeklējumu, nekas nespētu viņu darīt laimīgāku. Traģiskā kārtā zēns nākamās dienas rītā nomira, kad viņam blakus atradās māte, vecāmāte un krustmāte.
Lasi arī: Jaundzimušo personas kodos Latvijā vairs nenorādīs dzimšanas datus
Pirms viņš pameta šo pasauli, Bopsijs pateica ko tādu, ko nedz viņa māte, nedz kāds cits nespētu aizmirst.
“Ar mani viss būs kārtībā. Es vienmēr būšu jūsu sargeņģelis,” viņš teica.
Zēns papildināja: “Es būšu daļa galaktikas un daļa debess un es vienmēr par jums rūpēšos.”
Lai Bopsija stāsts piepilda tevi ar mīlestību un cerību. Šis stāsts palīdzēja dzimt tradīcijai, kas ilgst jau vairākas desmitgades un liek smaidīt daudziem jo daudziem slimiem bērniem.
Tevi noteikti interesēs
- 2025./ 2026. gada ziemas modes “antitrendi”: novecojošas “kombinācijas”, par kurām šajā sezonā varat aizmirst
- Mans vīrs “aizmirsa” par manu dzimšanas dienu un devās pie drauga; es palutināju sevi ar greznu spa, par to samaksājot ar viņa kredītkarti
- Sinoptiķi strauji pasliktinājuši prognozi no 15. decembra: kas notiks ar laiku
- “Cik ļoti laiki ir mainījušies” teica mana vīramāte, kad es sacēlu vētru par Omnivas kurjeru, kas kavējas; “Agrāk tādu pat nebija”
- Mana Daugavpils kaimiņiene nolēma atjaunot fiksētā tālruņa pieslēgumu – prasīju kāds iemesls tam un viņa atbildēja
- Uzkoda Jaunajam gadam, kas saglabājas ilgāk svaiga par salātiem: nav pat jāstājas pie plīts, un tā vienmēr kļūst par galda rotu












