1. Sinepju gāze.
Brūnā substance, ko izmantoja 1. Pasaules karā, piepilda cilvēka plaušas ar ūdeni, liekot tam noslīkt no iekšpuses.
2. Nervu gāze
Tā rada lielas tulznas, nervu spazmas un iekšējo asiņošanu.
3. Fosgēna gāze.
85% 1. Pasaules kara ķīmisko ievainojumu radīja šī gāze, kura liek ķermenim pārtraukt izmantot skābekli, ko uzņem ieelpojot.
4. Piparu gāze.
Tā tagad ir pieejama visiem, taču tās izmantošana karadarbībā ir aizliegta.
5. Plastmasas mīnas.
Plastmasā ieslēptas mīnas ir visbīstamākās, jo to atrašanās vietu nevar noteikt ne ar kādiem aparātiem. Un, ja kādam sprādziena rezultātā ķermenī iestrēdzis plastmasas gabals, ārstiem ir daudz grūtāk noteikt tā atrašanās vietu.
6. Smaiļu bedre.
Šajās apslēptajās tranšejās iekšā atradās nāvējoši asmeņi, kuri arī tika nosmērēti ar izkārnījumiem, lai izraisītu šoka reakciju ķermeņos, kuri ar tiem saskarsies.
7. Sikspārņbumbas.
Sikspārņi, kuros iestrādāta sprāgstoša viela – napalms – tika ielaisti pilsētās, lai tās saspridzinātu vai nodedzinātu. Bet laimīgā kārtā šī metode nekad īsti nestrādāja.
Avots: factualstuff.net
Tevi noteikti interesēs
- Negaidīta veiksme un enerģija: Volodina nosauc 4 zīmes, kurām 19. aprīlis būs zīmīgs
- Ceļā no Liepājas apturēja likumsargs: kā viens mans teikums visu procedūru pagarināja uz stundu
- Ne blondīne, ne brunete – kāda patiesībā ir ideāla matu krāsa cilvēkiem pēc 60
- “Bankomāts izdeva tādu naudu, ka varēju viņu mest ārā tuvējā miskastē”: kā rīkoties šādos gadījumos
- Suns gulēja uz sliedēm un nemēģināja aizbēgt, bet pieejot tuvāk sapratām iemeslu
- Neizlej šo ūdeni – kā atbrīvoties no sūnām starp bruģakmeņiem, neizmantojot dārgu ķīmiju











