1. Sinepju gāze.
Brūnā substance, ko izmantoja 1. Pasaules karā, piepilda cilvēka plaušas ar ūdeni, liekot tam noslīkt no iekšpuses.
2. Nervu gāze
Tā rada lielas tulznas, nervu spazmas un iekšējo asiņošanu.
3. Fosgēna gāze.
85% 1. Pasaules kara ķīmisko ievainojumu radīja šī gāze, kura liek ķermenim pārtraukt izmantot skābekli, ko uzņem ieelpojot.
4. Piparu gāze.
Tā tagad ir pieejama visiem, taču tās izmantošana karadarbībā ir aizliegta.
5. Plastmasas mīnas.
Plastmasā ieslēptas mīnas ir visbīstamākās, jo to atrašanās vietu nevar noteikt ne ar kādiem aparātiem. Un, ja kādam sprādziena rezultātā ķermenī iestrēdzis plastmasas gabals, ārstiem ir daudz grūtāk noteikt tā atrašanās vietu.
6. Smaiļu bedre.
Šajās apslēptajās tranšejās iekšā atradās nāvējoši asmeņi, kuri arī tika nosmērēti ar izkārnījumiem, lai izraisītu šoka reakciju ķermeņos, kuri ar tiem saskarsies.
7. Sikspārņbumbas.
Sikspārņi, kuros iestrādāta sprāgstoša viela – napalms – tika ielaisti pilsētās, lai tās saspridzinātu vai nodedzinātu. Bet laimīgā kārtā šī metode nekad īsti nestrādāja.
Avots: factualstuff.net
Tevi noteikti interesēs
- “Bankomāts izdeva tādu naudu, ka varēju viņu mest ārā tuvējā miskastē”: kā rīkoties šādos gadījumos
- Globa nosaukusi sešas austrumu zodiaka zīmes, kurām 19. aprīlis būs īpaši veiksmīgs
- Mantinieki pārdeva māju, aizmirstot par suni; beigās jaunos īpašniekus sagaidīja liels pārsteigums
- Ja pamanījāt mazu zaļu vai oranžu punktu savā telefonā, tad nevajag to ignorēt; skaidrojam, ko tas var nozīmēt
- Negaidīta veiksme un enerģija: Volodina nosauc 4 zīmes, kurām 19. aprīlis būs zīmīgs
- Kāds klients “RIMI” iegādājies salātus, bet atverot kastīti ieraudzījis kaut ko “tārpveidīgu”: kas īsti tas bija











