Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests (NVD) jau kopš 2009. gada īsteno valsts apmaksātu vēža agrīnas atklāšanas programmu, aicinot veikt krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Šie izmeklējumi sniedz iespēju regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, laikus atklāt priekšvēža stāvokļus vai onkoloģisku slimību agrīnā stadijā, turklāt konkrētās vecuma grupās izmeklējumus apmaksā valsts un par tām nav jāmaksā pacienta iemaksa.
Sievietēm visbiežāk – krūts vēzis
Latvijā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība sievietēm ir krūts vēzis – katru gadu ar to no jauna saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. Krūts vēzis ir nekontrolēta dažāda izmēra piena vadu dziedzeršūnu augšana. Veidojas audu sabiezējumi, un, audzējam attīstoties, ļaundabīgās šūnas var izplatīties arī citās ķermeņa daļās. Šī ir visbiežāk sastopamā, taču arī visvairāk pētītā onkoloģiskā slimība ar visplašākajām ārstēšanas iespējām – agrīni atklājot, to iespējams pilnīgi izārstēt.
Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi – tā ir rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu, kas ļauj konstatēt izmaiņas, kamēr tās vēl nav sataustāmas. Mamogrāfija atšķirībā no ultrasonogrāfijas ļauj abas krūtis izmeklēt pa fragmentiem, apskatot tās no krūšu galiņiem līdz krūškurvja sienai, izpētot arī paduses. Mamogrāfijas process nav sāpīgs, taču jutīgākām sievietēm šis izmeklējums var radīt nepatīkamas izjūtas, jo pārbaudes laikā krūts tiek nedaudz saspiesta, lai iegūtu labāku rentgena attēlu.
Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, aicinot veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Vēstule tiek nosūtīta uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi, tā ir derīga divus gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanas brīdim un kalpo kā ārsta nosūtījums pārbaudes veikšanai.
Lai gan ar krūts vēzi vairumā gadījumu sievietes saslimst pēc 50 gadu vecuma, tomēr arī jaunākām sievietēm ieteicams veikt regulāru krūšu izmeklēšanu. Ikvienai vecumā no 20 gadiem reizi mēnesī jāveic krūšu pašizmeklēšana, iztaustot tās, kā arī jāuztic šo izmeklējumu veikt ārstam ginekoloģiskās apskates laikā.
Dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude
Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojas dzemdes kakla gļotādas audos un galvenokārt attīstās pēc inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu. Tā ir samēra plaši sastopama infekcija, kuru var iegūt ikviena sieviete, kas kaut reizi ir stājusies dzimumattiecībās.
Lasi arī: Uzziniet 10 plaušu vēža simptomus, pirms nav par vēlu
Statistikas dati liecina – 2016. gadā no 241 diagnosticētajiem dzemdes kakla vēža gadījumiem katrs trešais tika atklāts novēloti. Kā norāda speciālisti, parastas ginekoloģiskas apskates laikā pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā nav saskatāmas, tādēļ vienīgais veids, kā iespējams agrīni atklāt šo onkoloģisko saslimšanu, ir regulāras profilaktiskās pārbaudes.
Ginekoloģiskās apskates laikā no sievietes dzemdes kakla kanāla tiek paņemta citoloģiskā uztriepe, kas pēc tam tiek izmeklēta laboratorijā. Šis izmeklējums nav sāpīgs un ilgst vien dažas sekundes, taču ļauj agrīni atklāt izmaiņas dzemdes kakla šūnās.
Latvijā valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi iespējams veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Reizi trijos gados uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta aptuveni trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad iestājas valsts apmaksātā izmeklējuma noteiktais vecums. Vēstule kalpo kā ārsta nosūtījums pārbaudes veikšanai.
Zarnu vēža profilaktiskā pārbaude
Zarnu veselība ir temats, kuru kautrējamies apspriest pat ģimenes un draugu lokā, tomēr pērn tieši zarnu vēzis bijusi trešā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā slimība gan sieviešu, gan vīriešu vidū. Slimība norit bez izteiktiem simptomiem, līdz ar to vairāk nekā puse zarnu vēža gadījumu Latvijā tiek atklāti novēloti. Zarnu vēzis, saukts arī par kolorektālo vēzi, ir ļaundabīgs audzējs, kas sākotnēji veidojas resnajā vai taisnajā zarnā, un lielākoties ar to saslimst pēc 50 gadu vecuma.
Arī zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes apmaksā valsts – tās ik gadu jāveic sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs īpašu testu, kuru iespējams veikt mājas apstākļos un ar kuru var noteikt, vai fēcēs ir slēptās asinis, kas nav acīm redzamas un kas var liecināt par zarnu vēzi.
Izsniedzot testa komplektu, ārsts arī izskaidros par tā veikšanu, piemēram, kā sagatavoties testam vai kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot pirms tā. Tests ir jāveic mājas apstākļos un jānogādā ģimenes ārsta praksē, kur iespējams uzzināt rezultātus. Pozitīva testa gadījumā ārsts nozīmē papildu izmeklēšanu ar citu diagnostikas metodi.
Raksts tapis Veselības ministrijas, Nacionāla veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!” ietvaros.