Ceturtdiena, saskaņā ar tautas ticējumiem, ir veiksmīga diena, kas piemērota jaunu lietu sākšanai. Tieši ar ceturtdienu ir saistīti daudzi ticējumi.
Lasīt vairāk
19. jūnijs — tautas kalendārā dēvēts par Nezāļu dienu. Tas saistīts ar tradīciju, ka šajā dienā dārzos un laukos jāizravē nezāles tieši šajā dienā, jo ticēja, ka tas atbrīvo zemi no “sliktiem spēkiem”.
Lasīt vairāk
18. jūnijs latviešu tautas kalendārā tika dēvēts par Vārnu nakti, un šis nosaukums ir cieši saistīts ar ticējumiem un šo putnu uzvedību.
Lasīt vairāk
17. jūnijs tautas tradīcijā ir pazīstams gan kā Vēju diena, gan kā Ražas diena. Ticēja, ka šajā dienā īpaši svarīgi ir ielaist vēju arī mājās, jo tas nodrošināja “attīrīšanos”.
Lasīt vairāk
16. jūnijs seno tautu kalendārā bija atzīmēts kā Vēju diena. Nosaukums cēlies no ticējuma, ka šajā dienā vējš var atklāt ražas, laika un pat cilvēku likteni.
Lasīt vairāk
15. jūnijs dažādu tautu, tajā skaitā Senlatviešu kalendārā, nosaukts par Zāļu dienu, un šajā dienā bija īpašas paražas, lai veiksme nenovērstos.
Lasīt vairāk
14. jūnijs seno latviešu kalendārā saistīts ar Viestura dienu. Šai dienai tika piedēvēta īpaša nozīme un skaistas tradīcijas.
Lasīt vairāk
Senlatviešu dažus personvārdus uzskatīja par nepiemērotiem, pārāk “smagiem”, tāpēc šādos vārdos bērnus nesauca.
Lasīt vairāk
13. jūnijs Senlatviešu kalendārā atzīmēta kā Vecā Ūsiņa diena. Tā saukta arī par Otro Ūsiņa dienu, un dažos Latvijas novados to atzīmēja kā īpašo dienu pirms Saulgriežu tuvošanās.
Lasīt vairāk
10. jūnijs latviešu senajā kalendārā saistās ar maģiskiem rituāliem un aizsardzību pret ļauniem spēkiem
Lasīt vairāk
Mūsu senči ticēja, ka labklājību un veiksmi mājās un ģimenē aizsargā talismani. Tie atraida tumšās enerģijas un piesaista veiksmi, sargājot ģimenes laimi un pavardu.
Lasīt vairāk
8.jūnijā tautas ticējumos tiek atzīmēta tā saucamā Karpas diena, un šī diena, saprotams, saistās ar makšķerēšanu. Tika uzskatīts, ka šajā dienā karpas ķeras īpaši labi.
Lasīt vairāk