Jūls ir seno skandināvu un ģermāņu ziemas Saulgriežu cikls, laiks, kad atzīmē gaismas atgriešanos pēc tumšākās gada nakts. Un cikliski tas bija vesels laika nogrieznis, kas bieži sākās 2. decembrī.
Lasīt vairāktradīcijas
5 lietas, kas jāizdara līdz 6. decembrim: pretējā gadījumā veiksme jūs pametīs
6. decembris enerģētiski ir ļoti spēcīga un īpaša diena. Saukta arī par Aizsardzības dienu, kad liela nozīme piešķirta gaismas simboliem. Šī diena ir kā “pagrieziena” punkts, tāpēc noteiktas lietas jāpaspēj izdarīt līdz šim datumam.
Lasīt vairāk“Aukstais Pilnmēness” – gada skaistākais Mēness debesīs pacelsies 4. decembrī: senas tradīcijas arī senajiem latviešiem
Šogad gaidāms vēl viens iespaidīgs debesu skats, kas pacelsies debesīs jau virs ziemas nakšu ledainā klusuma.
Lasīt vairākVeļu laikā, kad beidzas 10. novembrī, nedrīkst darīt šādas lietas, citādi sāksies neveiksmes
Veļu laiks latviešu tradīcijās vienmēr bijis īpašs laiks. Tas sākas Miķeļos – 29. septembrī un ilgst līdz Mārtiņdienai – 10.novembrim, tātad, ilgst aptuveni 6 nedēļas.
Lasīt vairākJa 2. oktobrī saulains laiks: tā ir skaidra zīme par tālāko rudeni – seni senču ticējumi
2. oktobris kopš senseniem laikiem un senču kalendāriem tika atzīmēts kā Bišu diena. Tas nozīmēja to, ka deviņu dienu laikā bija jāsagatavo stropi ziemai.
Lasīt vairāk24. septembris senču kalendāros: jāēd kāpostu ēdieni, lai piesaistītu laimi, bet nedrīkst krāsot lūpas, jo tas neko labu nesola
24. septembris mūsu vecmāmiņu un vecvecmāmiņu laikos bija skaista diena un arī vakars. Šajā vakarā visi darīja ko tādu, ko, iespējams, vajadzētu ieviest arī mūsdienās.
Lasīt vairākĪpaša diena senču kalendārā 22. septembrī: kāpēc jānes mājās pīlādža zari un jāskatās ugunskurā
Senos laikos Māmiņu un Vecmāmiņu diena tika atzīmēta pavisam citā dienā, nekā esam raduši to atzīmēt. Senču tautas kalendārā Mātes un Vecmāmiņu diena tika atzīmēta 22. septembrī, un šai dienai bija liela un īpaša nozīme.
Lasīt vairāk20. septembris svarīga diena kopš senseniem laikiem: ko nedrīkst darīt, lai pie dzīves horizonta nesavilktos melni mākoņi
Lauku sētās senos laikos šajā dienā tika ievākti sīpoli. Telpās sāka izkarināt sīpolus, lai attīrītu gaisu. Tiek uzskatīts, ka sīpoli arī palīdz pret dažādām kaitēm.
Lasīt vairākBrālības diena 19. septembrī: kas jādara, lai ģimene dzīvotu pārticībā un veiksme nepagrieztu muguru
19. septembris vairāku tautu tradīcijās senos laikos atzīmēts kā “Brālības diena”. Šajā dienā ģimenes aicināja ciemos kaimiņus, radus un draugus.
Lasīt vairāk21. jūnijs – Saulgriežu diena: jāvalkā dzeltens apģērbs un jāpeldas, bet saulriets tumšās krāsās paredz bīstamas lietas
21. jūnijs Senlatviešu kalendāros ir īpaša diena – teikts, ka tā ir garākā diena un īsākā nakts. Tie ir vasaras Saulgrieži, ar kuriem saistāmas daudzas tradīcijas un ticējumi.
Lasīt vairāk17. jūnijs Ražas diena: jāstaigā pa rīta rasu un jāvēdina māja – tautas ticējumi
17. jūnijs tautas tradīcijā ir pazīstams gan kā Vēju diena, gan kā Ražas diena. Ticēja, ka šajā dienā īpaši svarīgi ir ielaist vēju arī mājās, jo tas nodrošināja “attīrīšanos”.
Lasīt vairākVēju diena 16. jūnijā: tautas ticējumi, ko šajā dienā nedrīkst darīt, lai vējš “neaizpūstu” bagātību
16. jūnijs seno tautu kalendārā bija atzīmēts kā Vēju diena. Nosaukums cēlies no ticējuma, ka šajā dienā vējš var atklāt ražas, laika un pat cilvēku likteni.
Lasīt vairāk











