Mans dēls ir ļoti paklausīgs zēns un, kā jau es minēju, ļoti gudrs un bieži iesaistās pieaugušo sarunās.
Bet es nedomāju, ka manam sievas brālim tā šķitīs problēma.
Mēs ieradāmies pilsēta, sākām kārtot dokumentus, visu izdarījām un palikām pie mana paziņa.
Pazvanīja dēls, parunājam un ar mierīgu sirdi devos gulēt. Nākamajā dienā devāmies noformēt darījumu, saņēmām naudu, izvedām visas mantas no dzīvokļa.
Visu pabeidzām ap vakara pusi, devāmies pie mana paziņa, kā iezvanījās telefons. Uz ekrāna kā zvanītājs parādījās “Dēliņš”.
• Hallo, dēls, kā iet?
• Tēti, lūdzu, paņem mani no šejienes – ar asarām sacīja dēls.
• Kas noticies? – es vaicāju.
• Tēvocis Andrejs uz mani kliedza un ielika kaktā – atkal raudot viņš atzinās.
• Kas noticies? …
Šajā brīdī es sadzirdēju sievas brāļa balsi, kurš kliedza, lai atdod telefonu, ka viņš ir sodīts un zvans pārtrūka. Es sāku pārzvanīt, bet telefons bija atslēgts, sāku ļoti nervozēt. Sāku zvanīt sievas brālim, bet viņš neatbildēja.
Nedomājot devos mājās. Pēc 3 stundām es biju mājās, mēs ar sievu iegājām mājā, Andrejs sēdēja virtuvē un dzēra. Es uzreiz skrēju uz istabu un ieraudzīju savu dēlu stāvam kaktā, viss vienās asarās.
Četras ar pus stundas mans dēls stāvēja kaktā.
Es piegāju pie sievas brāļa, sāku uz viņu kliegt, ko pie velna viņš dara? Viņš man sāka teikt, ka mans dēls pārāk daudz jautājumu uzdod un traucē atpūsties pēc darba.
Lai zina, ka pieaugušajiem nevajag neko teikt. Es pat neturpināju ar viņu runāt, paņēmu dēlu un devāmies mājās.
Ralfs vēl ilgi nevarēja nomierināties, bet pēc kādām 3 stundām beidzot aizmiga. Nākamajā dienā es pajautāju dēlam, kas notika?
Izrādījās, ka sievas brālis sastrīdējās ar sievu, un uzreiz pēc tam sāka dzert šņabi, bet mans dēls piegāja un palūdza pieklājīgi izturēties pret meitenēm, jo nav pieklājīgi un tā nedrīkst ar viņām strīdēties.
Lasi arī: Speciālisti lūdz nestādīt ģerānijas. Tam ir ļoti nopietni iemesli
Pēc tam sievasbrālis satrakojās un sāka uz viņu kliegt, satvēra aiz rokas un ielika kaktā.
Es uzreiz pazvanīju sievas brālim un izteicu visu, ko par viņu domāju. No viņa dzirdēju tikai sekojošu atbildi: “Mans dēls ir neaudzināts!”
Es viņam pateicu, lai viņš vairs manā mājā nerādās, un, ka negribu komunicēt ar cilvēku, kurš neciena sievietes. Es lepojos, ka esmu izaudzinājis tādu dēlu.
