Tiek veidota digitālā bibliotēka vienotai Latvijas kultūras mantojuma pieejamībai

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir izveidojusi vienotu Latvijas kultūras mantojuma satura piekļuves pakalpojumu tiešsaistē.

Šis pakalpojums ļauj cilvēkiem vieglāk piekļūt Latvijas kultūras mantojuma saturam no jebkuras vietas pasaulē. Paredzams, ka šogad sabiedrībai būs pieejama Digitālā kultūras mantojuma platforma, kas ļaus lietotājiem aplūkot tūkstošiem digitalizētu tekstu, skaņas un video ierakstus, kartes, datus par kultūras pieminekļiem, fotonegatīvus no kolekcijām. muzejiem, arhīviem un bibliotēkām.

2019. gadā norisinās gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds, gan Latvijas valsts projekts “Kultūras mantojuma satura digitalizācija”. LNB sadarbojas ar partneriem – Nacionālo kultūras mantojuma administrāciju (NKMP), Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un Nacionālo Latvijas Arhīvs (LNA) – veikt kārtu. Projekta ietvaros tika digitalizētas grāmatas, avīzes, dokumenti, pergamenti, muzeja priekšmeti, skaņas un video ieraksti, kinofilmas, kultūras pieminekļu kartotēkas, foto negatīvi, kartes, nošu lapas, kultūras pieminekļu 3D mērījumi.

Papildus projektā tiek fiksēti arī aktuālo kultūras notikumu un Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību digitālie ieraksti. Projekta rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami dažādi materiāli, kas glabājušies muzejos vai arhīvos un ko projekta dalībnieki ir digitalizējuši. Piemēram, interesentiem būs pieejamas 150 000 fotogrāfiju, 976 000 lappušu teksta dokumentu un 275 000 minūšu audio un video materiālu no LNB krājumiem.

No teksta materiāliem LNB digitalizējusi grāmatas un periodiskos izdevumus, kā arī Latvijas muzejos glabātos teksta materiālus un NKMP apkopoto dokumentāciju par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Tas sniedz daudz informācijas pētniekiem un studentiem. LNB arī atklājusi divus jaunus grāmatu un periodisko izdevumu portālus plašākām satura atklāšanas iespējām.

NKMP kultūras pieminekļu apsekošanai izmantojis trīs dažādas metodes – lāzerskenēšanu un fotogrammetriju, ģeofizisko uzmērīšanu ar radiolokāciju un batimetriju, lai tos precīzi dokumentētu. Aptaujas rezultātā tika iegūti kultūras pieminekļu dokumentācijas materiāli, kas izmantojami kultūras pieminekļu saglabāšanā un restaurācijā.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment