Psihologi sāk atteikties no prakses, kad jau agrā bērnībā tiek veicināta bērnu pašapziņa ar tādām frāzēm kā, piemēram, “Tu vari visu”. Vecākiem tiek ieteikts piebremzēt savus instinktus un pievērsties bērna individuālajiem talantiem.
Tas ir labāk, nekā izvirzīt plašus, neskaidrus mērķus, kas galu galā var tikai traucēt bērnam kaut ko sasniegt. Kopīgu protestu pret veco metodiku komentārā CNBC izteica dažādi psihoterapeiti un psihologi.
Nereti mūsdienu paaudzes pārstāvjiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, uz ko viņi dzīvē tiecas. Iespējams, šādu šaubu iemesls slēpjas tieši šajā “visatļautības” tendencē, ko pēdējos 50 gados aktīvi popularizējuši eksperti.
“Tu vari visu” ir pozitīvs, bet ļoti vispārināts apgalvojums,” saka konsultatīvā psihoterapeite Džoanna Norta.
Viņasprāt, šis izteiciens būtu jāaizstāj ar konkrētību. Patiesība ir tāda, ka dzīve sabiedrībā cilvēkiem nozīmē zināmus ierobežojumus. Tāpēc vecāku galvenais “darbs”, iemācīt bērnam “strādāt un sasniegt mērķus savu dzīves ierobežojumu ietvaros”, uzsver speciāliste.
Kāpēc vecāku vidū ir populāri teikt saviem bērniem “tu vari visu”
Kā jau minēts, viena no psiholoģijas teorijām par vecāku audzināšanu pēdējo 50 gadu laikā ir bijusi vērsta uz bērnu pašvērtējuma veicināšanu, atgādināja psiholoģe Emma Kenija. Sakot: “Tu vari visu”, vecākiem var rasties maldīgs priekšstats, ka tādējādi viņi bērnam paver neierobežotu iespēju durvis. Katrs tētis vai mamma, protams, patiesi tic, ka viņu bērns ir brīnums, kas spēj paveikt jebko.
Par savu pārliecību par šīs audzināšanas metodes pareizību mēs esam pateicīgi “pašefektivitātes” teorijai. Tās pamatlicējs ir kanādiešu izcelsmes amerikāņu psihologs Alberts Bandura. Tās galvenais “princips” ir tāds, ka cilvēks, kurš ir pārliecināts par savām spējām kaut ko izdarīt, biežāk uzsāk kādu pasākumu, savukārt “nedrošs” cilvēks var vilcināties.
Lasi vēl: Pateicoties kādai “alpīnisma dāvanai”, kalnu kazām izdodas pārvietoties pa stāvām nogāzēm
“Mērķu izvirzīšana un mērķtiecība ir galvenās lietas un tēmas, kas vecākiem būtu jācenšas radīt savos bērnos….. Jūs kā vecāki vēlaties būt pārliecināti, ka pievēršat uzmanību sava bērna iekšējām īpašībām,” sacīja Kenija.
Tomēr mūsdienu psihologi brīdina, ka jābūt uzmanīgiem ar to, ko sakāt savam bērnam. Teikt bērnam, ka viņš ir spējīgs “darīt jebko”, ir ceļš uz nekurieni, uzskata Norta.
Atzīstot ierobežojumus dzīvē, nenozīmē, ka cilvēkam vajadzētu atturēties no sapņošanas. Taču koncentrēšanās uz to, kam cilvēks ir talantīgs, uz ko viņš ir spējīgs, ir daudzsološāks ceļš bērnam. Galu galā panākumi vairāk nekā jebkas cits iedvesmo virzīties tālāk uz mērķi.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
