Sasveicinājāmies, vīrs pie viņas painteresējās, vai nav pieslēgts ūdens. Mēs tomēr ilgu laiku nebijām mājās un cerējām, ka tad, kad atgriezīsimies, ūdens jau būs.
Kaimiņiene izbrīnīta uz mums paskatījās un vaicāja:
• Vai tad ūdens nav?
• Jā, no paša rīta atslēdza. Jūs ko, nezinājāt? – mēs viņai vaicājām.
• Nē, es vēl šodien neizmantoju ūdeni, – atbildēja kaimiņiene.
Tagad mēs uz viņu skatījāmies ar izbrīnu. Pulkstenis gandrīz četri, bet viņa līdz pat šim brīdim nav izmantojusi ūdeni. Kā tā? Nemazgājās, negāja uz tualeti, nemazgāja traukus?
Vecmāmiņa pastāstīja, ka viņai ir ļoti maza pensija, un viņa cenšas ekonomēt uz visu, kas vien ir iespējams. Tostarp ūdeni. Tualeti viņa, protams, izmanto vairākas reizes dienā, bet ūdeni nolaiž pēc tam vienreiz.
Mazgājas viņa vienreiz, vakarā. Nekad nepielaiž vannu pilnībā, traukus mazgā pie nelielas ūdens strūklas u.tt.
Es nezinu, cik viņai izdodas ieekonomēt naudu uz šādu minimālu ūdens patēriņu. Nejautāju.
Vīrs gribēja viņai iedot vienu ūdens pudeli, bet viņa neņēma, jo gan jau drīz pieslēgs ūdeni, tāpēc viņai neesot vajadzība.
Lasi vēl: Nav iespējams aizmirst šo gardo salātu neparasto garšu!
Beigu beigās ūdeni pieslēdza tikai stundu pēc tam, kā mēs atgriezāmies mājās.
Visu atlikušo dienas daļu justos kaut kā ne tā. Ļoti žēl pensionārus, kuriem nākas tā ekonomēt. Jo īpaši uz tik nepieciešamu lietu kā ūdens.
