Jebkurās attiecībās, pat viskaislīgākajās, neiztikt bez strīdiem. Vienkārši katram no jums ir savs priekšstats par to, kā “visam jābūt”, un tas ir normāli.
Bet, neskatoties uz mūsu atšķirībām, mēs gribam vienu un to pašu: lai mūs cienītu, novērtētu, atzītu, lai mūsu viedoklis būtu svarīgs un lai mēs tiktu uztverti kā labu attiecību vērti.
Pirms daudziem gadiem kādā muļķīgā strīdā ar vīru psiholoģe Alīna Berga sapratusi: lai kāds arī nebūtu strīda iemesls – sienu krāsa vai kārtība vannasistabā – patiesais konflikta iemesls slēpjas pavisam kur citur. Un tas ir izmisīgā vēlme tikt sadzirdētiem un saprastiem.
Kad sieviete to aptvēra, viņas naidīguma līmenis strauji nokritās līdz nullei un sirds pildījās ar siltumu. “Šajā vīrietī labā ir daudz vairāk nekā trūkumu,” nodomāju. “Un pat tas, kas mani reizēm kaitina – es ar to varu sadzīvot, viņš ir rūpīgs dzīvesbiedrs. Tāpēc tobrīd mani pārņēma mīlestība, es saņēmu viņa rokas un paskatījos acīs. Bet pēc tam uzdevu jautājumu, kas kopš tā laika ļoti izmanījis mūsu attiecības: Ko man darīt, lai es būtu tev labāka sieva?”
“Nekad nebiju jutusies tik emocionāli atkailināta un ievainojama, bet tai pašā laikā – vīra pieņemta. Viņa skatiens atmaiga, muskuļi atslāba. Vai tu, lūdzu, varētu būt pacietīgāka pret mani, viņš gandrīz lūdzošā balsī jautāja. Zinu, ka neesmu ideāls, bet es cenšos.”
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
