Darbdiena jāieplāno tā, lai pusdienas pārtraukums būtu vismaz stundu
Pusdienlaiks ir ļoti svarīgs, un ne tikai, lai steigā kaut ko apēstu. Sen zināms, ka ēdienam jābūt pilnvērtīgam. Taču tūlīt pēc maltītes organismam arī nepieciešama vismaz pusstunda, ko tas varētu pilnībā veltīt mierīgai barības sagremošanai. Tāpēc nav vēlams tūlīt pēc ēšanas strauji ķerties pie aktīva darba – tas tikai kaitē veselībai.
Jāēd bez steigas, rūpīgi jāsakošļā katrs kumoss
Novērots, ka praktiski visi cilvēki, kuriem ir liekais svars, ēd pārāk ātri. Bet tas rada palielinātu slodzi kuņģim un zarnu traktam un tātad – atņem spēku.
Nedrīkst pakļauties bailēm par rītdienu
Regulāri domājot par iespējamām neveiksmēm nākotnē, cilvēks sevi uz neveiksmēm arī ieprogrammē. Visus procesus mūsu ķermenī kontrolē galvas smadzenes. Ja mēs paši sevi nemitīgi noskaņojam uz kaut ko negatīvu, negatīva komanda tiek dota arī galvas smadzenēm.
Jācenšas nekavēties un neiedziļināties negatīvās atmiņās
Koncentrējot uzmanību uz negatīviem pagātnes notikumiem, palielinās iekšējā nedrošība un neticība saviem spēkiem. Turklāt cilvēks, kurš psiholoģiski nepārtraukti kavējas pagātnē, neadekvāti uztver tagadni, un tagadnes vērtība viņam ir pazemināta.
Jāizvirza sev tikai reāli sasniedzami mērķi un uzdevumi
Nekad nevajag sev izvirzīt tādu mērķi, ja iepriekš jau skaidri zināms, ka to sasniegt nebūs pa spēkam. Toties, ja kaut ko (kaut vai pat pavisam necilu!) izdodas paveikt, šis panākums obligāti jāpiefiksē, pašam sevi jāpaliela un jālepojas ar izdarīto. Šāda attieksme nostiprina gribasspēku un prasmi pārvarēt grūtības.
Katra uzdevuma izpildei jānosaka reāli termiņi
Ja izpildes laiki ir pārāk īsi, organisms nepārtraukti būs stresa stāvoklī – gluži tāpat, kā cenšoties atrisināt neatrisināmu uzdevumu.
Lasi vēl: Zinātniski pierādīts: sākt darba dienu pirms 10:00 ir SPĪDZINĀŠANA!
Jūtas jāizpauž maksimāli atklāti
Pārāk bieža emociju apspiešana rada negatīvās enerģijas uzkrāšanos organismā, kas traucē normālai bioenerģijas plūsmai ķermenī un galarezultātā izraisa dažādas hroniskas kaites. Ja nav iespējams atklāti izpaust emocijas, kā tas, piemēram, mēdz būt lietišķu tikšanos laikā, pēc tam jācenšas rast iespēju ātrāk atbrīvoties no spriedzes, ko izraisījusi šī jūtu apspiešana.
Domas jākoncentrē uz tagadni, uz konkrēto brīdi
Jāatradinās no nelāgā ieraduma pārāk daudz domāt par pagātni vai nākotni – tas rada pārslodzi nervu sistēmai, jo galvas smadzenēs fantāzijas jaucas ar realitāti. Ja ir vēlēšanās, lai katra diena sniegtu gandarījumu, jādzīvo tikai tagadnē.
Jāattīsta paradums lēni iet un lēni runāt
Lēna iešana un nesteidzīga valoda ļauj izbaudīt kustības un runas procesus. Skrienot pa galvu, pa kaklu, kā arī, berot vārdus kā pupas, cilvēks no tā visa negūst ne kripatiņu pozitīvo emociju. Toties nervu sistēma tiek uzvilkta kā stīga, jo tai zemapziņas līmenī nepieciešams visu notiekošo kontrolēt.
Satiekoties ar cilvēkiem, vairāk jāsmaida un jābūt labsirdīgam
Garastāvoklis ir “lipīgs”. Smaidošs cilvēks, kurš izstaro labestību, pozitīvi uzlādē visu apkārtējo sabiedrību. Tādam cilvēkam ātrāk piedod kļūdas, citi necenšas uz viņu izgāzt savas negatīvās emocijas, jo viņš jau laikus slāpē to iespējamo parādīšanos.
Nevajag meklēt vainīgo
Analizējot nelabvēlīgas situācijas, nevajag par katru cenu censties atrast neveiksmes grēkāzi. Nekādā ziņā nedrīkst notikušajā vainot sevi: paškritika nemainīs notikušo un nepadarīs dzīvi labāku. Tā vietā pareizāk situāciju mierīgi pārdomāt, izanalizēt soli pa solim, ko un kā vajadzēja darīt, lai fināls būtu citāds. Šādā gadījumā tā jau būs nevis sevis noniecināšana, bet mācīšanās no savām kļūdām.
Psihologi uzskata – ja no visa minētā cilvēks regulāri sāk ievērot kaut vai daļu, pamazām tas kļūst par ieradumu, un pēc kāda laika dzīve sāk pārkārtoties jaunā ritmā, kur vairs nav tik daudz spriedzes, negatīvo emociju un noguruma.