Izrādās, ka tā ir pilnīga laika šķiešana.
Kāds Reddit vietnes lietotājs vēlējās noskaidrot ķīmijas ekspertu viedokli šajā jautājumā un uzrunāja viņus ‘ask science’ (jautā zinātnei) forumā.
Viņš rakstīja: “Šķiet, ka agrāk man tas palīdzēja, bet esmu dzirdējis, ka tā ir tikai kārtējā pilsētas leģenda.”
Viens no ekspertiem atbildēja, ka uzsišana pa bundžas augšu neietekmē to, vai šķidrums izšļāksies ārā vai nē, un tas esot tikai mīts.
Labākais, ko var darīt, ir vienkārši gaidīt, kamēr burbuļos esošā gāze atkal izšķīst dzērienā.
Viens no ekspertiem izskaidroja, kāpēc dzirkstošie dzērieni ir tik dzirkstoši. Acīmredzot, tas ir saistīts ar pašu burbuļu veidošanos.
“Sākotnēji šķidrums ir pārsātināts ar CO2. Gāze cenšas izbēgt, un, lai to izdarītu, ir jāizveido burbuļi. Burbuļu veidošanās sākums var būt diezgan lēns, jo tas ir aktivācijas process, respektīvi, tam jāpārvar zināma enerģētiskā barjera, ko sauc par aktivācijas enerģiju (Ea).”
Bundžas sakratīšana sniedz pietiekoši daudz enerģijas, lai pārvarētu šo barjeru, un procesa laikā rodas ļoti daudz burbuļu.
“Līdz ko sāk veidoties burbuļi, tie veicina jaunu burbuļu veidošanos. Runājot tehniskajā valodā, to sauc par heterogēno nukleāciju. Tieši tāpēc, kad bundža tiek sakratīta, sākas īsts izvirdums – miljoniem mazu burbulīšu ātri izveido jaunus burbuļus un iesprostotais CO2 izkļūst ārā, pie reizes paņemot līdzi arī šķidrumu.”
Labākais triks, kā šo visu novērst, ir vienkārši pagaidīt, kamēr trieciena radītie burbuļi nonāk atpakaļ šķidrumā.
Pēc laiciņa, attaisot bundžu, tev šķitīs, ka tā vispār netika nomesta zemē.
Uzsišana pa bundžu nekādi neietekmē to, cik daudz gāzes ir sakrājies šķidrumā un brīvajā vietā bundžas augšpusē. Taču, nedaudz uzsitot pa bundžas malām, var atbrīvot daļu no burbuļos sakrātās gāzes.
Avots: www.mirror.co.uk
