Profesors Tods Strīlmens no Džordžijas tehnoloģiju institūta pastāstīja: “Mēs esam atklājuši sakarību starp garšas kārpiņām un zobiem. Mēs šobrīd mēģinām saprast, kas liek šūnām attīstoties veidot garšas kārpiņas vai zobus.”
“Šī pētījuma potenciāls ir aktuāls un interesants visiem cilvēkiem, kuri kādreiz ir bijuši pie zobārsta vai saskārušies ar zobu problēmām.”
Malavi ezerā mītošās cihlīda zivis ir adaptējušas zobus unikālajai videi, kurā dzīvo. Vienai no cihlīda zivju pasugām ir tikai pāris zobu, jo zivis pielāgojušās planktona ēšanai, kuru tās norij, tādēļ zivīm zobi nav nepieciešami. Cita šo zivju suga pārtiek no aļģēm, kas jānokasa no akmeņainas virsmas. Šai sugai ir īpaši attīstīti zobi un to ir krietni vairāk nekā planktonu ēdošajām zivīm.
Izpētot peļu un zivju ģenētiskās atšķirības, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka šos audus var izmantot cilvēku zobu reģenerēšanai.
“Cilvēku mutē esošais epitēlijs izrādījies plastiskāks, nekā mēs iepriekš domājām,” piemetina Strīlmens.
Tagad zinātnieki aktīvi strādā pie tā, lai izpētītu to, kā zobos ieaug nervi un asinsvadi.
Avots: www.dailymail.co.uk
Tevi noteikti interesēs
Senči 17.martu dēvēja par “Grācijas dienu” un šajā dienā īpaša nozīme bija māju logiem- “Marts vēl nav īstais pavasaris” – dabas vērotājs Vilis Bukšs skaidro, ko gaidīt mēneša beigās
- Bijušais pārdevējs atklāj kā veikali spēlējas ar tavu maciņu un kāpēc viņš pats nekad nepērk preces no apakšējiem plauktiem
- Sāku strādāt par “vīru uz stundu” – samaksa vēl būtu viens, bet tās sievietes ar savām prasībām nolika mani pie vietas
- Ejot pie savas mašīnas ieraudzīju, ka to ir “nocūkojuši” putni un drīz vien pieskrēja puika – beidzās viss slikti
- Taksometru vadītāji piesaka streiku: aprīļa sākumā plāno uz 12 stundām pārtraukt darbu – ko tas nozīmēs klientiem
