Vai jaunas pasaules kārtības sākums? Kāpēc mūsu dzīve pēc pandēmijas beigām nebūs tāda pati kā agrāk

Vidusskolas un augstskolas

Vidusskolas, kurās infekcija parasti izplatās īpaši ātri, iespējams, tiks atkal atvērtas vēlāk nekā citas iestādes. Bet, iespējams, būs tieši otrādi – vidusskolas būs vaļā ātrāk, ja, piemēram, koronavīrusa pētījumos apstiprināsies, ka bērnus šī sērga faktiski neskar.

Pēc ekspertu uzskata, maz ticams, ka vidusskolas un universitātes nākotnē pilnībā pāries uz tiešsaistes izglītību, jo starp skolotāju un skolnieku vai pasniedzēju un studentu ļoti svarīga ir dzīvā komunikācija un apmaiņa ar praktisko pieredzi.

Ceļošana

Savukārt tūrisma nozare, neraugoties uz visu, atgūsies ātrāk, nekā daudzi domā. Šajā sfērā notiks strauja atlabšana tiklīdz būs pieejama brīva pārvietošanās un tiks atvērtas robežas – jautājums ir tikai, kad tas notiks, vēsta izdevums “Forbes”, atsaucoties uz ekspertiem.

Tomēr kādu laiku mainīsies daudzu ceļošanas entuziastu ieradumi: cilvēki nebrauks tālos ceļojumos un galvenokārt izvēlēsies neilgas ekskursijas pa savu valsti. Ja iepriekš tūristi parasti devās atpūsties no pusotras līdz divām nedēļām, tagad daudzi aprobežosies ar tā dēvētajām pagarinātājām brīvdienām, pirms vai pēc nedēļas nogales paņemot brīvas vēl vairākas darba dienas.

Dažas koronavīrusa laikā ieviestās normas, kas var saglabāties uz visiem laikiem

Pēc daudzu ekspertu domām, daļa no pasākumiem, kas patlaban tiek piemēroti piespiedu kārtā, tuvākajā nākotnē kļūs par normu. Pirmkārt, strādāšana attālināti. Daudzi darbinieki to vēlējās jau pirms pandēmijas –  tagad darba devēji sapratīs, ka nav jēgas spiest cilvēkus doties uz birojiem un tērēt naudu telpu īrei, ja viņi tikpat produktīvi spēj strādāt no mājām. Tātad tāds jēdziens kā “biroja planktons”, visticamāk, izzudīs.

Nākotnē lielajās pilsētās strādāšana no mājām var samazināt transporta slodzi un, iespējams, veicināt dzīvojamo rajonu un priekšpilsētu attīstību. Tur parādīsies tā saucamie kovorkinga biroji, jo ne visiem ir ērti strādāt no mājām, un attīstīsies infrastruktūra.

Vēl viena iespējama perspektīva – pasaule bez skaidras naudas. Tagad bezkontakta maksājumi ir prioritāri vīrusa izplatības dēļ, taču drīzā nākotnē tie var kļūt par vienīgo norēķinu veidu, pieļauj prognozētāji.

Visbeidzot, iespējams, ka par paradumu kļūs komunikācija un pat randiņi video režīmā – šāda saskarsme tiek ļoti aktīvi praktizēta karantīnas laikā. Tas var būtiski mainīt cilvēku attiecības, jo virtuāli sazināties un iepazīt vienam otru nepavisam nav tas pats, kas tikšanās klātienē.

Kā mainīsies pasaule

Mainīsies ne tikai tas, kas ir mūsu acu priekšā, – pasaules aina pēc uzvaras pār koronavīrusu vairs nebūs tāda pati. Savas prognozes par šo tēmu izdevumam “Foreign Policy” snieguši 12 vadoši analītiķi no dažādām valstīm.

Kurš iegūs un kurš zaudēs

Pandēmija mainīs spēku un ietekmes līdzsvaru uz pasaules arēnas: būs “uzvarētāji” un “zaudētāji”. Spēku samērs būs atkarīgs no tā, cik liels kaitējums būs nodarīts ekonomikai, kā arī no pasaules valstu valdību kompetences (vai nekompetences), risinot pašreizējo ārkārtas situāciju.

Ekspertiem jau tagad esot skaidrs, ka ietekmes centrs pārcelsies no rietumiem ar ASV vadībā uz austrumiem ar Ķīnu priekšgalā. Šāda tendence parādījās vēl pirms koronavīrusa, un ir gaidāma tās pastiprināšanās pēc pandēmijas beigām: Āzija demonstrēja skaidru organizāciju un efektīvu darbību cīņā ar Covid-19, savukārt Amerika un Eiropa lēmumus pieņēma gausi un dažkārt rīkojās neizsvērti.

Vai starp konkurējošajām valstīm notiks attiecību “pārstartēšana”?

Vairums analītiķu uzskata, ka lielvaras turpinās konkurēt, saglabājot daļēji naidīgas attiecības. Iepriekšējās plaša mēroga epidēmijas, tostarp spāņu gripa 1918.-1919.gadā nemazināja konfrontāciju un neizraisīja mieru un brālību starp valstīm. Maz ticams, ka koronavīrusa gadījumā situācija risināsies savādāk.

Sākotnēji domstarpības un konfrontācija pat pastiprināsies, un, lūk, kāpēc.

Katras valsts varas institūcijas tagad ir pārbaudes priekšā – tām jāpierāda tautai, ka spēj tikt galā ar pēkšņu izaicinājumu. Valstīs, kur tas izdosies, pilnīgi iespējami ir nacionālā patriotisma uzplūdi ar vienlaicīgu vēlmi nosacīti “norobežoties” no pārējiem. Bet tās valstis, kuras pienācīgi nespēs tikt galā ar vīrusa radītajiem izaicinājumiem, visticamāk, mēģinās tajā vainot citas.

Ko gaidīt no savas valsts varas iestādēm?

Pēc politikas analītiķu domām, jebkurai veiksmīgai vai neveiksmīgai valdībai būs kārdinājums saglabāt pandēmijas laikā iegūtās paplašinātās pilnvaras.

Sociālajos tīklos jau tiek paustas aizdomas, ka varas iestādes esot izstrādājušas pilsoņu uzraudzības un izsekošanas pasākumus vēl ilgi pirms koronavīrusa sākuma, bet tagad izmantošot situāciju, lai tos ieviestu un atstātu spēkā pat pēc karantīnas beigām (tas gan vairāk attiecināms uz autoratīvākām valstīm, kamēr Eiropas Savienības valstīs tas ir maz ticams)

Rietumu eksperti kopumā ir vienisprātis, ka pēc pandēmijas pasaulē kādu laiku būs mazāk atvērtības, brīvības un labklājības nekā esam pieraduši. Tomēr ierobežojumi un valstu “pašizolācija” nevilksies gadu desmitiem  – tas ir vienkārši neiespējami pasaulē pastāvošās ciešās mijiedarbības dēļ.

Ekonomikas krīze: kam gatavoties?

Globālā ekonomika un finanšu sistēma jau ir piedzīvojusi satricinājumus Covid-19 pandēmijas dēļ. Vīruss ir apturējis ražošanu daudzās jomās. Sekas joprojām ir grūti paredzamas, un ekspertiem ir atšķirīgi viedokļi par to, cik ilgi vajadzēs “savilkt jostas”.

Labākais un sliktākais attīstības scenārijs

Pesimisti prognozē globālu tautsaimniecības lejupslīdi ilgtermiņā. Pēc viņu aplēsēm, sekas var būt pat nopietnākas nekā tās, kādas izraisīja 2008. – 2009.gada ekonomikas krīze.

Savukārt optimisti uzskata, ka valstis, kuras ir ieviesušas un stingri ievēro karantīnu, spēs strauji atgriezties ierastajās sliedēs un atgūties no lieliem ekonomiskiem zaudējumiem. Šajās valstīs sērgas sekas būs maigākas nekā tām valstīm, kuras baidījās pārtraukt uzņēmējdarbību, lai neciestu tautsaimniecība. Tieši šāds scenārijs piepildījās pēc spāņu gripas pandēmijas, kuras ietekmi pētīja Federālās rezervju sistēmas (ASV centrālās bankas) un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ekonomisti, vēsta raidorganizācija BBC.

Tomēr ir jāsaprot, ka neviena valsts krīzi nespēs pārvarēt viegli, ņemot vērā, ka lielākajā daļā valstu lauvas tiesu ekonomikā veido pakalpojumu nozare, kas ilgās karantīnas dēļ piedzīvojusi spēcīgu triecienu un kurā strādājošie nevar veikt darbu attālinātā režīmā.

Katrā valstī viss būs atkarīgs no daudziem savstarpēji saistītiem faktoriem, sākot ar varas iestāžu pretkrīzes pasākumiem, – to visu kompleksā pagaidām nav iespējams novērtēt.

Lasi arī: Puisis naktī peldējis 1 km gar upi, lai izglābtu slīkstošu meiteni

Kā mainīsies uzņēmējdarbība

Pēc pandēmijas uzņēmumi neizbēgami mainīs darbības principus, kas samazinās to īstermiņa peļņu. Toties nākotnē šīs izmaiņas radīs stabilitāti un pārliecību par rītdienu.

Lieta tāda, ka koronavīruss ir iedragājis pastāvošo globālo piegādes sistēmu, kad preces tiek ātri piegādātas tirgiem saskaņā ar pieprasījumu, neuzkavējoties noliktavās. Ja preces kaut dažas dienas nostāvēja noliktavās, tas tika uzskatīts par kļūmi. Savukārt tagad ražotājiem būs jātērē nauda stratēģisko rezervju veidošanai, lai nākotnē aizsargātos pret šādām kļūmēm.

Avots: trendru.net