Semenjas (25) testosterona līmenis ir trīs reizes augstāks nekā normālai sievietei, tas pat sasniedz vīriešu testosterona līmeni. Papildus, viņai nav olnīcu un dzemdes, tā vietā hromosomu anomālijas rezultātā viņai ir iekšējie sēklinieki.
Tā rezultātā sportiste izskatās izteikti vīrišķīga: viņas seja un augums drīzāk atgādina vīrieti, nevis sievieti. Nav šaubu, ka tā nav viņas vaina. Kasterai Semjenai ir hiperandrogenisms, kas liek viņas ķermenim ražot un absorbēt lielu vīrišķo hormonu daudzumu. Lai arī Semenja sevi identificē kā sievieti, medicīniski viņa tiek definēta kā hermafrodīts.
Vai ir godīgi ļaut Semenjai sacensties dāmu konkurencē, ja viņas ķermenis vairāk līdzinās vīrieša ķermenim, nevis sievietes. Šis jautājums sevī ietver ētiska rakstura dilemmu.
No vienas puses, Semenjai būtu jāļauj piedalīties minētajā disciplīnā tādēļ, ka olimpiskais gars sevī ietver godīgas cīņas principus.
Tomēr realitātē Semenjai šobrīd ļauj piedalīties sacensībās, par spīti augstajam testosterona līmenim, lai gan jebkura cita sieviete, kuras hormonu līmenis būtu paaugstināts tiktu diskvalificēta.
Vēl diskutabls ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem tad īsti dalīt sievietes un vīriešus startam dažādās sporta disciplīnās.
Ja Semenjai aizliegs piedalīties skriešanā sieviešu konkurencē, viņa tiks diskriminēta par veselības stāvokli, pie kura viņa nav vainīga. Tajā pašā laikā, ja Semenja netiks diskvalificēta, starpdzimumu atlēti, var rast iespēju dominēšanai sieviešu sportā.
“Nav neprātīgi apgalvot, ka no astoņām sievietēm, kuras piedalīsies 800m skrējiena finālā Rio, puse būs medicīniski hermofrodīti,” apgalvo Džoanna Hārpera, medicīniskā fiziķe un Starptautiskās Olimpiskās komitejas speciāliste dzimuma jautājumos.
“Nav izslēgts, ka uz pjedestāla varētu stāties trīs starpdzimumu sievietes,” viņa piemetina.
Uz spēles šobrīd likti jaunas atlētes sapņi un karjera.
2011. gadā atlētikas pasaule domāja, ka šāda veida jautājumi tiks atrisināti uz visiem laikiem. Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (SVFA) izdeva regulu, kas paredz, ka sievietēm, kurām konstatēts paaugstināts testosterona līmenis jālieto to pazeminoši medikamenti vai jāatsakās no dalības sieviešu konkurencē.
Testosterona līmeņa noteikšana ieviesta pēc 2009. gada pasaules čempionāta, kurā Semenja dominēja 800m skrējienā sievietēm. Šī iemesla dēļ Semenjai tika veiktas dažādas medicīniskas izmeklēšanas, kuru dati tika nopludināti presē, tai skaitā arī informācija par iekšējiem sēkliniekiem.
“Es tiku pakļauta nepamatotām invazīvām pārbaudēm, kuru rezultātā tika atklātas intīmākās un privātākās detaļas par manu ķermeni,” Semenja protestēja.
Dienvidāfrikas politiķi izteica sašutumu par to, kā sportā pilnvarotās personas izturējušās pret jaunu vieglatlēti no nabadzīga ciemata.
“Dievs mani tādu radījis un es pieņemu to, kāda esmu,” viņa pastāstīja kādam izdevumam – par spīti tam, ka iekšēji jutās satriekta.
Lai izvairītos no šādiem apkaunojošiem atgadījumiem nākotnē, SVFA ieviesa nosacījumu, ka sieviešu konkurences sacensībās atļauju piedalīties noteiks pēc testosterona daudzuma ķermenī.
Kādu laiku šī sistēma tik tiešām darbojās, pat Semenja pieņēma esošos nosacījumus un lietoja medikamentus, kas samazina testosterona līmeni.
Rezultāts bija paredzams. Jaunā režīma ietvaros, viņas ātrums un ķermeņa muskuļu masa samazinājās.
Startējot Londonas Olimpiskajās spēlēs, viņa bija tālu no sava personiskā rekorda sasniegšanas. Lai vai kā, pat tad, ja Semenja domāja, ka sistēma radīta, lai viņu sodītu, viņa par nosacījumiem atklāti nesūdzējās. Tomēr bija kāda atlēte, kas to darīja, tā bija Dutija Čanda, sprintere no Indijas, arī viņa ir hiperandrogēniska.
Viņa kopā ar Indijas valdību iesniedza prasību pret SVFA Sporta Arbitrāžas tiesā.
Pagājušā gada jūlijā tika atceti SVFA izveidotie nosacījumi, ņemot vērā, ka ir pārlieku maz pētījumu, kas apstiprinātu hiperandrogēnisma saistību ar uzlabotu sniegumu sportā.
Tagad Semenja atkal ir formā. Pagājušajā mēnesī viņa uzstādījusi jaunu personisko rekordu.
Visnotaļ iespējams, ka tuvāko dienu laikā Rio sacensībās Semenja varētu labot 1983. gadā, čehietes Jarmilas Kratočvilovas, uzstādīto pasaules rekordu 800 metru skrējienā, rekordiste 800m noskrējusi vienā minūtē un 53.28 sekundēs.
Ja Semenjai izdosies labot pasaules rekordu, “uzpeldēs” jauni jautājumi. Daži oponē, ka sporta pasaulei nav jālemj par to, kas cilvēka ķermenī skaitās dabisks, kā arī ir nepieņemami piespiest cilvēkus iesaistīties medicīniskās programmās, lai izmainītu sevi.
Galu galā, vīriešus, kuriem ir paaugstināts testosterona līmenis, nepiespiež to samazināt.
No otras puses, ja tiks atļauts tik augsts testosterona līmenis, kāds tas ir Semenjai, tad kādēļ lai citas sievietes mākslīgi nepaaugstinātu to ar medikamentu palīdzību, lai iegūtu labākus rezultātus?
Pasaules vadošās sportistes nepiekrīt, ka starpdzimumu cilvēkiem būtu jāatļauj startēt sieviešu disciplīnās. Šobrīd likumdošana ir Semenjas pusē, tomēr, kas attiecas uz jautājumiem, kuri ir pārāki par sporta pasauli, izskatās, ka tie paliks neatrisināti.