Dažādās kultūrās jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir kāda variācija par vampīru arhetipu. Mītos šis tēls parasti ir bāla, briesmīga un nemirstīga radība.
Daži vampīri ir valdzinoši, bet citi – šaušalīgi, kas slēpjas tumsā un kāro pēc asinīm.
Neskatoties uz vampīru popularitāti folklorā un leģendās, diez vai daudzi no mums naktīs nespēj gulēt, baidoties, ka pa logu ielidos kāds gara auguma vīrs melnā apmetnī. Tomēr vampīri populārajā kultūrā nereti tiek attēloti kā ļaunie tēli, varoņi vai arī kaut kas pa vidu.
Vai tas ir grāfs Orloks no vācu ekspresionisma filmas “Nosferatu” vai Edvards Kalens no “Krēslas”, vai arī Spaiks no seriāla “Bafija pret vampīriem”, šie ar ilkņiem apveltītie tēli ir it visur. Agrāk varējām būt mierīgi, jo vampīri bija tikai iztēles auglis, taču tā bija līdz šim brīdim.
Lasi vēl: Stulbums! Draugi mēģina pārvērst puisi par vampīru, tā vietā nogalina viņu
Šķir lapu tālāk, lai lasītu par īstiem vampīriem!