Mūsdienu pasaulē ļoti daudzi nejūtas pasargāti un droši, to pat īsti nevar nosaukt par paranoju… Jūs nezināt, ko sastapsiet pa ceļam mājās, īpaši tad, ja dodaties mājās vēlu vakarā, visapkārt ir tumšs un patiesi biedējošs.
Šīsdienas stāsta galvenā varone piedzīvoja uzbrukumu, kas krasi izmainīja viņas dzīvi. 41 gadu vecā sieviete vārdā Jekaterina Romanovskaja savā facebook profilā pastāstīja par to, kas ar viņu atgadījās.
“Mans vārds ir Katja, esmu 41 gadu veca un es izdzīvoju pēc uzbrukuma…
Pirms 16 gadiem gaišā dienas laikā pie manis uz ielas pienāca kāds jauns vīrietis un vēlējās uzsākt sarunu. Man nebija ne mazākās vēlmes ar viņu sazināties un es ļoti steidzos, kas acīmredzami neiepatikās šim vīrietim. Viņš bija ļoti atjautīgs cilvēks, kas izskatījās, ka lieki laiku netērēja un uzreiz izvilka nazi. Viņš pārgrieza man kaklu un vēderu, tad gribēja iecirst asmeni man sirdī, bet ribas traucēja to izdarīt…
Manas izredzes izdzīvot bija ļoti niecīgas un tas viss tikai tādēļ, ka man fiziski nepietika roku… No mana kakla lija asiņu strūklaka, ar vienu roku es turēju ciet brūci, bet ar otru roku centos atvairīt uzbrucēja sitienus. Papildu tam man vajadzēja pārliecināties, ka mani iekšējie orgāni nekrīt ārā no vēdera… Labi, ka man bija ciešas bikses.
Es šobrīd nesēdētu šeit un nerakstītu šo ziņu, ja mans kaimiņš nebūtu sadzirdējis manus kliedzienus. Jau pēc kāda brītiņa es atrados slimnīcā hemorāģiskā šoka stāvoklī. Mani diezgan sirsnīgi sastapa ķirurgs, kuru vēl pirms pāris mēnešiem salamāju par atstātu pārlieku lielu apendicīta rētu. Kad viņi grieza manas drēbes, es vēl biju pie samaņas…
Es nekad neesmu domājusi, ka šī ir slikta pieredze. Pateicoties iegūtajām rētām, es kļuvu par pavisam citu cilvēku. Man nācās iemācīties rakstīt ar kreiso roku, es ilgi baidījos iziet ārā, jo šķita, ka tas varētu atkārtoties… Es redzēju, cik daudz cilvēku cīnījās par manu dzīvību un atbalstīja mani. Savu atbalstu man piedāvāja draugi un arī viņu draugi, man veda zāles no Vācijas, medmāsas diennaktīm sēdēja pie manas gultas… Simtiem cilvēku apvienojās, lai palīdzētu man…
Pāris nedēļas pēc uzbrukuma jutu, ka beidzot patstāvīgi varu nostāties uz kājām, un tas ir domāts visās šī vārda nozīmēs. Es beidzot apjēdzu, ko nozīmē dzīvot un būt dzīvai! Es beidzot vairs nebiju upuris – es biju izdzīvojusī!
Mēs pārāk bieži esam bezspēcīgi likteņa priekšā. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šie drausmīgie notikumi var kontrolēt mūsu dzīvi. Satikties aci pret aci ar ļaunumu ir ļoti biedējoši, bet galu galā tik un tā ir iespējams būt laimīgam!”
Atguvusies no gūtajām traumām, Katja sāka prātot, kā varētu turpmāk novērst šāda veida uzbrukumus. Viņa nolēma visu ņemt savās rokās. Lūk, ko viņa izdomāja…
Lai lasītu tālāk, šķir nākamo lapu!
Tas gredzens nenovērsīs uzbrukumu. Bet var palīdzēt kādam steigties palīgā. Skaisti, šorīt, vai ne? Ziemas riepas jau uzliki? Siltie zābaki ar neslīdošu zoli? Brokastis paēdi? Un kā ar rīta kafiju darbā? Ir? Tev viss lieliski! Vai tomēr kaut kas tā kā trūkst? Ko tu darītu, ja vinnētu 200 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam? Dod sev iespēju pārvērst savu dzīvi sapnī, noķer savu veiksmi! Brīdī, kad sērfo uz veiksmes viļņa, neatslābsti, turpini kustēties – reģistrējies, paņem savu Džekpotu un piepildi savas dziļākās vēlmes. Detaļas – manā mājaslapā.