Dziednieks Oskars Peipiņš skaidro – veģetatīvās distonijas simptomi ir pazīme, ka organismam kaut kas nepatīk. Par šīm pazīmēm jāpriecājas – tātad organisms vēl spēj dot savam saimniekam vērtīgas ziņas, raksta portāli veselam.lv un la.lv.
Mūsdienās tik daudzus piemeklē veģetatīvā distonija, kuras radītos simptomus nebūt nav viegli līdzsvarot. Tā pat nav slimība, tie būtībā ir izjaukti ritmi, un patiesībā veģetatīvā distonija ir veseluma, nevis neveselības pazīme.
Pašam savs organisms jājūt labāk nekā ārstu konsīlijam
Veģetatīvā distonija liecina par disbalansu starp garīgo, emocionālo, enerģētisko un fizisko. Tas nozīmē, ka cilvēkā ir izveidojies haoss, bloki, sastrēgumi – enerģija labi necirkulē! Bet cilvēkam savs organisms būtu jājūt labāk nekā ārstu konsīlijam!
Taču, kamēr viņš ir aizņemts darbā, atskaišu rakstīšanā un izpildē, ģimenē, viņš varbūt pat nepamana pirmos organisma raidītos signālus. Veģetatīvā nervu sistēma sūta dažādus palīgā saucienus – svīšana, pastiprināti sirdspuksti, dīvainas sāpju sajūtas vai diskomforts sirds apvidū, asinsspiediena lēcieni, bezmiegs vai trauksmains miegs, nepamatota trauksmes sajūta – veģetatīvā sistēma ietver dažādu orgānu kompleksu. Tā rada reakciju summu uz kaut kādiem iekšējiem vai ārējiem, vai abu minēto veidu, kairinātājiem.
“Pateicies organismam par to, ka tas reaģē. Organisms faktiski ir vesels, ja svīst, uztraucas, ja ir pulsa palielināšanās, bezmiegs… Tas nozīmē, ka organisms “runā” ar mums. Nevajag cīnīties ar simptomiem, Dieva dēļ! Tencini savu iekšējo dziednieku par katru no šiem simptomiem. Jo tas ir organisma dialogs ar saimnieku,” uzsver Oskars Peipiņš un paskaidro: “Slimība mēdz būt vienīgā organisma iespēja, kā cilvēku glābt. Piemēram, epilepsijas lēkmes laikā cilvēks zaudē samaņu, toties paglābj smadzenes no insulta. Paldies tam īssavienojam! Tāpat veģetatīvā nervu sistēma un tās izpausmes ir kā lakmusa papīriņš, kas iekrāsojas, lai brīdinātu par smalkajām lietām. Tā brīdina organismu, mēģina vienoties ar kaut kādu sistēmu, ka tā uz kādu laiku pievērsīs mūsu uzmanību sev. Ja ir sakārtota sistēma, tad slimībām tu “pa lielam” neesi interesants. Piemēram, ja ir nogurums, organisms tātad brīdina – atpūties.”
Sliktāk ir, ja nav spēka, bet nav arī nekādu citu simptomu. “Tad jau ir bēdīgi. Tad mani kolēģi saka – laikam kāds tev ir uzlicis negatīvu programmu. Programma? – paskaties spogulī, lai ieraudzītu, kurš tev uzlika šo programmu,” dziednieks ir tiešs.
Cilvēki ar veģetatīvo distoniju nereti ir ar citādāku jutīguma slieksni – jutīgāki, un šo slieksni nevar paaugstināt ar gribasspēku vai medikamentiem, jo tā izcelsme ir pavisam cita. Jā, var protams, cilvēku nozāļot tā, ka viņš uz kādu laiku aizmirst, par ko tikko uztraucās. Bet ar to jau cēloni neatrisina, uzsver Oskars Peipiņš.
Grib būt Mātes Terēzes vietnieki…
Nereti cilvēki, kam veģetatīvā nervu sistēma asi reaģē, mīl visu pasauli, visiem vēl labu, tikai par sevi ir gluži aizmirsuši. Pat Svētajos Rakstos ir teikts – mīli tuvāko kā sevi pašu! “Tas nozīmē – sevi jāmīl vispirms! “Tad kāpēc tu sevi, Dieva bērnu Oskaru, mīli mazāk nekā pārējos Dieva bērnus,” retoriski vaicā Oskars Peipiņš.
“Cilvēki mēdz sevi ielikt tādā kā Mātes Terēzes vietnieka lomā, bet, pirms glābt visu pasauli – “atnāc pie sevis mājās”. Kādā senā dialektā “Jēzus Kristus” nozīmē “cilvēks, kurš atgriezies mājup”. Tas nozīmē – sevī pašā radis dievišķo pasauli, kas sāk dzīvi ar savu Īsto dzīvi. Nezāģē zaru, uz kura sēž. Bieži mūsdienās novērojama emocionālā izdegšana, jo atbildības sajūta, perfekcionisms, pienākumi, nogurums, bezgalīgie stresi un neprasme ar tiem tikt galā, hobiju iztrūkums, cilvēkus iztukšo.”
“Neapkarojiet simptomus, tā ir primitīva amatniecība!” uzsver Oskars Peipiņš. “Es nedrīkstu svīst, nedrīkstu izjust trauksmi. Kā – nedrīksti? Bet padomā, kāpēc tā tev atkārtojas. Kāpēc atkārtojas stresa faktori. Kāpēc tu neiemācies transformēt negatīvo informāciju garīgā plāksnē? To ir iespējams iemācīties – apjaust, ko tev konkrētā situācija dod, ko vari tajā mācīties, par ko pat pateikties tai! “Caur simptomiem” organisms runājas ar tevi, veido dialogu, pajautā sev – kāpēc es nedzirdu viņu?”
“To, ko patiesībā cilvēkam vajag, var sajust sirdī. Pajautājiet cilvēkam – parādiet uz sevi ar rādītājpirkstu “es” – cilvēks rādīs uz sirdi, nevis galvu. Galva pieņem lēmumus, bet sajūt un arī domā sirds. Dzīvot vajag tā, kā to priekšā saka sirds. Veģetatīvās distonijas iemesls meklējams tajā, ko mēs no sirdsbalss neesam sadzirdējuši. Tāpēc jau ar zālēm to izārstēt nevar. Apārstēt, jā, var.”
Veselība nav simptomu trūkums, veselība ir atbildība par savu veselumu. Tā ir vesela sistēma – sajust sevi.
Lasi arī: Veselības ministrija atzīst, ka 30 000 cilvēku nevarēs atļauties veselības apdrošināšanu
Veģetatīvai distonijai nav viens iemesls, jābūt vismaz diviem vai vairāk. Teiksim, neizgulēšanās vai stresi, vai mazkustīgs dzīvesveids, vai neiešana pie dabas, galvas traumas.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kas vēl var palīdzēt