Kas vēl var palīdzēt
* Ja asinsspiediens paaugstināts, var palīdzēt vilkābele, ja zems – bārbele. Deva gan individuāli jāpiemēro pie dziednieka, ārsta, fitoterapeita vai farmaceita.
* Dzer no rīta siltu, istabas temperatūras ūdeni, ko pa nakti esi nolicis pie savas fotogrāfijas, kurā sev patīc. Pa nakti šis ūdens iegūst dziednieciskas spējas un sniegs to, kā tev trūkst. Vari pievienot arī domu, piemēram, “esmu izdziedināts no veģetatīvās distonijas”. Vai arī “esmu kļuvis vienaldzīgs pret visu, kas man traucē būt veselam un es beidzot dzīvoju šeit un tagad, bez melnrakstiem”.
* Emocionālam un fiziskam līdzsvaram palīdz vienkāršas, ne ekstrēmas kontrasta peldes. Šo veidu var izmantot pat bērniem. Divās bļodās ielej ūdeni – vienā ļoti siltu, ap plus 45 grādiem, otrajā – vēsu, ap plus 15 grādiem. Uz maiņām kājas (līdz potītēm) liek: 30 sekundes siltajā, 15 sekundes vēsajā, tad pa 30 sek. vienā un otrā, beigās patur 30 sek. siltajā un 60 sekundes vēsā ūdenī. “Kāds mans klients, šo metodi praktizējot, teica: “Paldies, tā man ļoti palīdzēja, visus stresus es atstāju tajās divās bļodās ar ūdeni. Savukārt bērni un mazbērni, to darot, ieguvuši labu miegu.”
* Ārkārtīgi svarīga organisma līdzsvaram ir elpošana. Var izmantot ritmisko elpošanu: astoņas sekundes veic ieelpu, lēni piepildot vēderu un piepūšot vaigus, mēles galiņš pie aukslējām, četras sekundes elpu aiztur, tad astoņas sekundes veic lēnu izelpu un četras sekundes neelpo. Veic vienā piegājienā trīs-piecus šādus elpošanas “apļus”. To ziemas laikā jāveic nepāra stundās, kad meridiānu aktivitāte mainās. Bet vasarā – pāra stundās.
* Uzraksti dvēselei mīlestības vēstuli: “Labdien, dvēselīt, es mīlu tevi, es gribu, lai tu pasaki, kā tev trūkst, lai esmu laimīga, piepildīts, lai es tiešām ļauju Dievam caur sevi izpausties, lai Dievs izpauž sevi caur mani – savos gara darbos, vienkārši gatavojot ēst, laistot puķes, palaižot ārā sunīti, rūpējoties par bērniem, izkopjot mīlestības mākslu ar vīru…” Raksti vispusīgi un apgaroti. Jo viss, kas saistīts ar mīlestību, ir stiprāks par jebkurām kaitēm.
Svarīgi ievērot psihohigiēnu, nebūt savas dzīves upurim, bet veidot citus apstākļus.
Protams, cilvēkam, kuram ir veģetatīvā distonija, ir satraucoši piedzīvot dažādus simptomus un saņemt labas analīzes. “Eju pie daktera un neko nevar atrast. Sirds lec pa muti, kardiogrammā neko nesaskata. Tiešām sajūtos kā simulants!” – tā diezgan tipiski var justies cilvēks ar veģetatīvo distoniju.
Lasi arī: Veselības ministrija atzīst, ka 30 000 cilvēku nevarēs atļauties veselības apdrošināšanu
Gudrība ir ievirzīt savu jutīgumu, kas raksturīga šiem cilvēkiem, konstruktīvā gultnē, uzsver Oskars Peipiņš. “Šie cilvēki var būt ekstrasensi, fantastiski spējīgi, talantīgi cilvēki! Jūtīguma slieksni nevajag pietušēt, vienkārši jāattīsta šīs spējas radoši,” atkārto dziednieks. Vai dziednieku kursos ir pilns ar “distoniķiem”? “Tieši tā,” neslēpj Oskars Peipiņš, aicinot iet dziednieku skolā: “Pirmajā kursā “Akvilonā” cilvēks iepazīst sevi, otrajā parasti – izdziedina un sakārto sevi, un tad, kad sevi esi izdziedinājis, pamēģini tikai citiem nepalīdzēt! Trešajā kursā mācās, kā profesionāli dziedināt citus, neturēt sveci zem pūra – ej, lai tev pasaule iet līdzi, redz, ka esi atbildīgs, harmonisks, ieguldījis sevī ko tādu, ka diendienā neprasīsi pretī, esi saules stars. Cilvēks ar lielu jutīgumu var iemācīties efektīvi palīdzēt sev, ieiet aktīvā dzīves pozīcijā.”
No personiskās pieredzes Oskars Peipiņš min, ka arī mācījies, kā savu jutīgumu virzīt konstruktīvi. “Pirms 26 gadiem, kad sāku dziedināt, es dienā pieņēmu tikai četrus cilvēkus un pēc tam gulēju bez spēka. Ja, piemēram, atnāca tantiņa ar klibu kāju, viņa pēc seansa pie manis aizskrēja palēkdamās, bet es uzņemto nepratu neitralizēt, transformēt – kliboju ar to pašu kāju, ar kuru atnāca klibais tantuks. Tagad es protu to transformēt un varu daudz cilvēku dienā pieņemt.
Visas veģetatīvās sistēmas pazīmes – vai tie būti sarkani plankumi uz kakla, nieze, sirsklauves, panika u.c. – ir sekas, organisma paša glābšanas riņķis sev. “Taču organisms negrib, lai cīnies ar viņu, viņš vēlas, lai tuvinies dabai, lai sajūti sava ķermeņa pulsāciju, kaut vai autogēno treniņu iemācies. Autogēnais treniņš ir ļoti vērtīga sistēma, kas Latvijā ir piemirsta. 70-80-tajos gados tā bija populāra visā Latvijā, teju visa Rīga čukstēja formulas: mana kreisā roka ir silta, mana labā roka ir silta, mana labā kāja ir silta, mana kreisā kāja ir silta, mans krūšukurvis ir silts, mugura – silta, mana galva – silta. Tālāk izgāja cauri visiem orgāniem, tos nosaucot un sajūtot, pasakot “mana labā roka ir smaga, mana kreisā roka ir smaga…. Tālāk sekoja programmas ielikšana apgalvojuma teikumu veidā. Piemēram, “Ar katru nākamo dienu mana pasaules uztvere kļūst pozitīva” vai “Ar katru nākamo dienu es sajūtu sava organisma signālus. Ja galva sāk sāpēt, es zinu, ka esmu saņēmis informāciju par savu pārslodzi un man noteikti pusstundas laikā ir jāiziet laukā, jāpārslēdzas no darba uz atpūtas brīdi.” Vai “Man ir jāiemācās vēl trīs vārdi svešvalodā, kuru apgūstu. Mana zemapziņa man atgādina to.” Tiek nosaukti “top trīs” pasūtījumi zemapziņai. Šai plānošanai jābūt ļoti labai, lai zinātu, kas patiesi ir tavas prioritātes. Un – kas nav.
Vēl daži piemēri zemapziņas programmām:
* Ja es šodien nepaspēju, zinu, ka tas man nebija vajadzīgs.
* Man nav vainas apziņas, mani nodomi ir tīri, mana uzvedība arī.
* Man ir instrumenti, lai sasniegtu mērķi… (min, kādu), es pieņemu pasauli un pasaule pieņem mani.
Meditējošas autogēnā treniņa formulas tieši veģetatīvās distonijas gadījumā tiešām dara brīnumus, pārliecinājies Oskars Peipiņš. “Nekā labāka nav! Kas uzskata, ka nevar trenēt veģetatīvo nervu sistēmu, tas vienkārši to nekad nav darījis! Medikamenti problēmu nerisina – tos vajadzēs arvien vairāk un biežāk. Tas ir strupceļš. Pēc tam tie nedarbosies. Tekošu krānu mēs arī varam uz īsu brīdi aizlīmēt ar skoču vai iedzīt tapu, bet, kamēr blīvi nenomainīsi, krāns tecēs,” salīdzina Oskars Peipiņš.
Kāpēc parādās neracionālas bailes
Vēl viens raksturlielums veģetatīvai distonijai ir neracionālas bailes vai milzu bailes, panikas lēkmes. Cilvēkam var, piemēram, baiļu lēkme uznākt lielveikalā, karstā telpā, liftā – aizvērtās telpās. “Nereti tas notiek telpā, kur nav gaisa, ir svelme, kur ir lielas cilvēku uzvedību reglamentējošās lietas, kur nejūties kā mājās, esi atkarīgs no citiem; kur ir daudz netipiskas informācijas un svešas enerģijas. Tad organisms labākas adaptācijas nolūkos iedarbina savus filtrus – katram gadījumam ieslēdz iekšējās aizsardzības mehānismus. Iespējams, kādreiz līdzīgā vai pat šajā vidē ir bijusi kāda traumatiska situācija. Ne jau velti, ja apdedzinies, varbūt 20 gadus cītīgi pūt tēju, bažās, ja nu tas atkal notiks.”
Ja cilvēkam ir disbalanss starp četriem blokiem – mentālo, emocionālo, verbālo un rīcības, ja šie “trauki” nav vienādi pildīti, enerģija plūst nevienmērīgi, rodas konflikts un specifiska organisma reakcija. Organisms pasaka – nē, saimniek, te kaut kas nav lāgā.
“a reiz esi ielaidis sevī bailes, trauksmi, loģiski, sevi negatīvi ieprogrammējis un tagad tu faktiski baro tumsas valstību – tevi “slauc” enerģētiski, to es skaidroju kā dziednieks psihoinformaciologs,” saka Oskars Peipiņš. “Tu šādi padodies antigarīgās pasaules spēkiem un faktiski apšaubi savu sargeņģeli ar pretenzijām, ka slikti jūties. Bet ko tu darīji, lai būtu labāk? Vingroji no rīta? Nē. Kāpēc tu gribi būt vesels? – pat kaķis vingro no rīta. Meditēji? Pārveidoji domas? Attīrījies?” Sasniegtais rezultāts ir pelnīts.
Daudzi baidās zaudēt samaņu un pat nomirt – šāda sajūta rodas panikas lēkmes laikā. “Nevajag tos simptomus kā monstrus uztvert – ak, es jūtu, ka mirstu, es zaudēju samaņu. Nu vienreiz tak tiešām zaudē samaņu! – būs vismaz par ko runāt. Nekad jau samaņu no tā nezaudē. Vienkārši jāizprot, ka tas ir organisma signāls, bet ļaunākais nenotiks, tieši otrādi – tā ir aizsardzības sistēma,” vēlreiz uzsver dziednieks.
Lasi arī: Veselības ministrija atzīst, ka 30 000 cilvēku nevarēs atļauties veselības apdrošināšanu
Sākumā uzlabojums nebūs. Pacietību
Lai taptu līdzsvarots un veģetatīvā sistēma neradītu apgrūtinošus simptomus, bet būtu spēka avots, ir jāmainās un pirmajā brīdī uzlabojums no pārmaiņu ieviešanas nebūs, iespējams, būs pat saasinājums, no pieredzes, strādājot ar veģetatīvās distonijas klientiem saka dziednieks Oskars Peipiņš.
Pilnu rakstu varat izlasīt portālā veselam.lv un la.lv, spiežot ŠEIT