Portāls la.lv publicējis kādu vēstuli no Spānijas, kur pelēkos toņos tiek raksturotas baisās lietas, kas šobrīd notiek viņu valstī! Publicējam daļu no šīs vēstules (links uz pilno vēstuli šī materiāla beigās)!
Sestdien, 14. martā, braucot mājās no Peniskolas uz Vinarosu, pamanīju elektroniskajā tablo virs ceļa kādu uzrakstu. Tas vēstīja, ka ar rītdienu kustība nacionālajos lielceļos tikšot ierobežota visā Spānijā.
Nodomāju, ka nepareizi sapratu spāņu vārdus, un vakarā sāku “gūglēt”, pētīt, kas īsti noticis.
Atklājās, ka jau iepriekšējā dienā bija paziņots par trauksmes stāvokļa ieviešanu visā valstī, bet sestdien tas vēl pastiprināts un izsludināts ar Karalisko Dekrētu. Jau nākamās dienas, tātad svētdienas, rītā no dzīvokļa balkona redzēju un dzirdēju, ka pa ielām braukā policijas mašīnas un skaļruņos kaut ko izziņo – īsti nevarēja sadzirdēt, ko tieši. Viss kļuva skaidrs brīdī, kad ielas palika tukšas.
Tā Vinarosā un visā Spānijā sākās strikta karantīna – ar aizliegumu iziet uz ielas bez svarīga iemesla – vai nu uz darbu, vai veikalu pēc produktiem, vai ar suni pastaigā.
Kļūmīgā 8. marta manifestācija
Tā kā suns man ir, divas reizes dienā, kā ierasts, dodos pastaigā gar jūru. Agrāk krastmalā bija daudz ļaužu, kuri staigāja, sportoja, skrēja; pa ceļu brauca mašīnas un riteņbraucēji. Tas viss tagad pazudis, kā noslaucīts.
Krastmala ir spokaini tukša, vienīgi pa retam aizbrauc kāda mašīna.
Bieži vien tā izrādās policija, kas pārbauda, vai tiek ievēroti karantīnas noteikumi. Vienu reizi mašīna gandrīz apstājās man blakus, bet policisti pamanīja manu suni pie palmas un brauca tālāk. Sodi par noteikumu neievērošanu, manuprāt, ir milzīgi: no 100 līdz 60 000 eiro vai gads ieslodzījumā.
Paši lielākie sodi ir par pretošanos varas iestādēm, ja tāda varētu novest pie nopietna citu cilvēku drošības un dzīvības apdraudējuma. Par tik milzīgu sodu uzlikšanu es ziņu presē neatradu, bet raksta, ka viena persona Spānijas vidienē tikusi aizturēta par atkārtotu karantīnas neievērošanu. Vēl pēc dienas parādījās ziņas jau par 600 uzliktajiem sodiem.
Tik nopietna valsts iestāžu attieksme skaidrojama ar Covid-19 pandēmijas plosīšanos Spānijā. 25. martā, kad rakstu šīs rindas, inficēto skaits jau ir pāri 40 tūkstošiem, un 3000 cilvēku ir miruši.(Ceturtdien ap pusdienlaiku 49 515 saslimušie un 3647 mirušie – Red.).
Jāsaka, marta sākuma varas iestāžu attieksme vēl bija diezgan vieglprātīga un bezatbildīga. Citādi masu manifestācijas par sieviešu tiesībām rīkošanu Madridē un Barselonā 8. martā nevar raksturot.
Tieši pēc šīm demonstrācijām saslimušo skaits sāka pieaugt sprādzienveidīgi.
Inficējās arī ministre, kas atbildīga par līdztiesību, un ministru prezidenta Pedro Sančesa dzīvesbiedre. Nepārdomāts solis bija augstskolu slēgšana Madridē, kur saslimušo bija visvairāk (pašā pilsētā, ne augstskolās). Tas notika jau pēc manifestācijām.
Lasi arī: Aculiecinieks par piedzīvoto Rīgas lidostā: “Neticēju tam, ko tur redzēju!”
Studenti, no kuriem daudzi, visticamāk, bija inficēti, sakravāja somas un izklīda pa vecāku mājām visā Spānijā, līdzi paņemot arī infekciju.
Augstskolas vajadzēja slēgt, taču studentiem būtu bijis jāpaliek Madridē. Vēl viena nejēdzība ir tā, ka lielākais Spānijas lielveikalu tīkls “Mercadona” pārtrauca pasūtījumu pieņemšanu piegādei uz mājām un pirkumiem caur internetu. Saprotams, ka esošie darbinieki netiek galā. Dīvaini, jo laikā, kad daudzi paliek bez darba un ienākumiem, varēja taču pieņemt papildu darbiniekus vai pārprofilēt jau esošos.
Traģiskie stāsti
Sākotnēji karantīnu izsludināja no 14. marta līdz 3. aprīlim, bet jau pēc pirmās nedēļas kļuva skaidrs, ka ar to nepietiks.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Vēstule no Spānijas: mirušo tik daudz, ka tos nespēj apbedīt […]