40 gadus vecā Brūka Filipsa ilgi atcerēsies braucienu pa Austrālijas ziemeļu teritorijām. Sieviete, kura dievina ceļošanu savā automašīnā, nedomāja, ka viens no braucieniem ieilgs, tāpēc nebija paņēmusi līdzi pietiekamas pārtikas un ūdens rezerves.
Sešās bezgalīgajā tuksnesī pavadītās dienas viņai nācās nemitīgi cīnīties ne tikai par savu, bet arī par sava suņa un kaķa, dzīvībām. Jāmin, ka saimniece savos ceļojumos abus mājas mīluļus vienmēr ņēma līdzi.
Kad Brūkas melnais apvidus automobilis iestiga smiltīs, pieredzējusī ceļotāja uztvēra to tikai kā kārtējo nelielo piedzīvojumu uz ceļa. Domās norājot sevi par to, ka bija nolēmusi nobraukt no šosejas, lai nogrieztu kādu līkumu, sieviete sāka atbrīvot spēkrata riteņus no smiltīm.
Bet jau pēc stundas kļuva pilnīgi skaidrs, ka viņa netiks galā bez palīdzības no malas. Taču Brūka nebija pieradusi celt paniku un bija pārliecināta, ka pēc vairākām stundām tiks atrasta un izglābta.
Neredzot vajadzību taupīt krājumus, sieviete jau pirmajā dienā izdzēra visu līdzpaņemto ūdeni, daloties ar mājas mīluļiem. Ceļotāja tobrīd pat nespēja iedomāties, ka viņai sešas dienas būs jācīnās par izdzīvošanu skarbajā Austrālijas dabā.
Automašīnas salonā un bagāžniekā Brūka atrada divus iepakojumus ar ātri pagatavojamām nūdelēm, pāris krekerus, makaronu mērci, skābo krējumu ar kokosriekstu garšu, burciņu ar aveņu ievārījumu, pāris tomātu un pudeli automašīnas tīrītāja. Ūdens trūkuma dēļ nūdeles un krekeri izrādījās bezjēdzīgi – sieviete vienkārši nespēja tos norīt.
Daudz vērtīgāki resursi izrādījās aveņu ievārījums un stiklu tīrītājs. Pateicoties šiem diviem produktiem, Brūkai izdevās izdzīvot bezgalīgajā tuksnesī. Visu nedēļu, ko sieviete un viņas mājdzīvnieki pavadīja “dabā”, bija sauss un karsts laiks, temperatūrai sasniedzot 35 grādus.
Otrajā naktī nedaudz nolija, un Brūka savāca nedaudz ūdens. Slāpes, pēc ceļotājas paustā, bija viņas galvenais ienaidnieks – viņa atklāja, ka piektajā un sestajā pazušanas dienā, lai neaizietu bojā, veldzējusi slāpes, dzerot stiklu tīrītāju un savu urīnu. Aveņu ievārījums savukārt nodrošināja zināmu enerģijas devu un palīdzēja nezaudēt samaņu bada dēļ.
Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka Brūka bija spiesta rūpēties arī par saviem spalvainajiem mīluļiem. Kaķis un suns, kuri nebija pieraduši pie ekstremāliem apstākļiem, ļoti cieta no karstuma, bada un slāpēm. Kamēr bija benzīns, trijotne izbaudīja kondicioniera vēsumu, bet, kad degviela izbeidzās, nācās atvērt automašīnas logus, aizklāt tos ar dvieļiem, lai aizsargātos pret dedzinošo sauli.
Nelaimē nonākušos izglāba Brūkas 16 gadus vecā meita, kas piedalījās vērienīgā glābšanas operācijā, ko organizēja policija un brīvprātīgie. Kā izrādījās, no vietas, kur iestrēga Brūkas apvidus auto, līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai bija aptuveni 30 kilometru.
Austrālijas tuksneša apstākļos ar smilšainu un kalnainu reljefu, putekļu vētrām un daudzajiem indīgajiem dzīvniekiem, šādu ceļa gabalu pa spēkam būtu pievārēt tikai aborigēnam vai labi sagatavotam tūristam ekstrēmistam.
Policists Kreigs Deiviss, kurš bija atbildīgs par meklēšanu, paziņoja, ka sievieti izglāba tikai tas, ka viņa neatstāja automašīnu. Iespēja atrast tik mazu objektu kā cilvēku milzīgajā tuksnesī šajā gadījumā būtu bijusi niecīga.
Mediķi, kas izmeklēja Brūku, pavēstīja, ka sieviete, ņemot vērā pārciestās grūtības, ir labā stāvoklī un nav nopietni cietusi no bada, slāpēm un karstuma. Arī abiem mājdzīvniekiem, kas bija līdzi saimniecei, īpašas veselības problēmas netika konstatētas.
Ja tev patika šis izdzīvošanas stāsts, dalies tajā ar draugiem! Priecāsimies arī par taviem komentāriem!