Šis ir stāsts par Abdulu Halimu al-Attaru, vienu no daudzajiem sīriešu bēgļiem, kuru karš piespiedis pamest mājas.
Viņš četrus mēnešus nodzīvoja bēgļu nometnē Beirūtā, Libānā, kur devās uz ielas pārdot pildspalvas, lai vismaz kādu nieku nolenītu un varētu pabarot savu četrus gadus veco meitu.
Kādu dienu viņam gāja garām fotogrāfs… Un drīz pēc tam viņa un arī meitas dzīve vēlreiz apgriezās kājām gaisā.
Lai uzzinātu, kas notika tālāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Aicinājums savlaicīgi sagatavoties: Latvijā gaidāms ļoti spēcīgs sals, kāds nav bijis jau krietnu laiku
- Balkona apvienošana ar dzīvojamo telpu: juridiskie un tehniskie riski Latvijas būvnormatīvu kontekstā
- Krāsnī cepti kartupeļi vienmēr izdosies īpaši kraukšķīgi un gardi, ja tos apviļāsiet ar vienu pavisam vienkāršu sastāvdaļu
- Man ir 55 un pēc randiņa ar Sarmīti, es sapratu, ka man labāk būt vienam – stāstu par saviem secinājumiem
- Atgādinājums mājokļu īpašniekiem: prasība par obligātu noplūdstrāvas aizsardzību ir spēkā jau kopš jūlija
- Neviens kalpotājs nespēja izturēt miljardiera jauno sievu — līdz brīdim, kad kāda istabene izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam citam







