“Resnītei, kura šajā pēcpusdienā skrēja pa parku:
Tu, kurai kājas knapi vai atraujas no zemes, kamēr smagi soļo pa ceļu. Tu, kura turas ārējā līnijā, visu laiku skrienot uz nepareizo pusi. Tu, kura apstājas uz ūdens pauzēm pēc katra apļa un kura, visticamāk, apstātos divreiz, ja ūdens strūkla būtu uzstādīta abās pusēs. Tu, kuras skatiens noslīd uz savām pēdām katru reizi, kad mēs paejam garām.
Ir kaut kas, kas tev būtu jāzina: tu esi vienreizēja!
Katrs smagais solis, ko tu sper – tu visu laiku nes svaru, kas divas reizes pārsniedz manējo, un tas drīz vien tiks nokratīts nost. Ar katru apli, ko tu apskrien, tu nomaksā rēķinu par katru nakts uzkodu, par desertu, aliņu. Ārā ir 20 grādi, bet tas nav tev licis izmainīt savu režīmu. Šī šeit nav tava pirmā diena un noteikti nebūs arī pēdējā. Tu esi sākusi ceļojumu, kas turpināsies visu tavu dzīvi – un tu to esi sākusi vismaz 12 dienas pirms savas 2017. gada apņemšanās sākuma.
Tu skrien, neklausoties mūziku, un es tikai varu iedomāties tās mantras, kas skan tavā galvā skrējiena laikā. Uz priekšu, kājas, aizverieties, kājas, ar dievu, tauki! Ja tu tikai paskatītos augšup nākamreiz, kad skriesi mums garām, tu pamanīsi, ka manā skatienā nav nekāda nosodījuma. Es tevi ļoti respektēju – tu to vari!”
Iedvesmojoši, ne?
Avots: sheldonsfans.com
