Vienmēr uz darbu esmu braukusi tikai ar autobusu, sapņojot par savu automašīnu, lai pārvietošanās būtu ērtāka. Gan pārpildītā autobusā, gan autombilī ir jāstāv sastrēgumos, bet mašīnā ir ērti, neviens negrūstās un nespiežas virsū, stāvēšanas laikā var darīt ko noderīgu. Tāpēc nolēmu sakrāt naudu lolotā sapņa piepildīšanai.
Pēc kāda laika iegādājos sev vienkāršu vieglo automašīnu. Dalījos savā priekā ar vīramāti, un tad viss sākās.
Sākumā nekas neliecināja par nepatikšanām – vīramāte tikai teica, ka viņa par mani priecājas un uzslavēja. Tad es pat nevarēju iedomāties, kāds savtīgs aprēķins slēpjas aiz viņas vārdiem.
Pagāja tikai dažas dienas, kad vīramāte piezvanīja un lūdza viņu kaut kur aizvest darba darīšanās. Protams, neko sliktu nedomājot, es piekritu, jo man tas nebija grūti, turklāt nolēmu pie reizes aizbraukt arī savās darīšanās.
Pēc pāris dienām vīramāte zvanīja atkal un lūdza aizvest viņu uz otru pilsētas galu. Tas man vairs nebija tik ērti, jo līdztekus degvielas izmaksām es tērēju vērtīgu resursu – savu laiku.
Tad nodomāju – labi, aizvedīšu vēlreiz, kur vajag, un varbūt viņa tad liksies mierā.
Galu galā vīramāte jau ir gados, viņai jāsaprot, ka šādus lūgumus nedrīkst ļaunprātīgi izmantot un it visā ir jābūt mēra sajūtai. Bet toreiz es smagi kļūdījos.
Šķita, ka vīramāte bija nolēmusi, ka tagad esmu viņas personīgais bezmaksas šoferis un sāka zvanīt vairākas reizes nedēļā! Lūdza, lai aizved viņu uz vasarnīcu, tirgu, vai kaut kur citur.
Kārtējā šāda brauciena laikā mana “karsti mīļotā” vīramāte man nemitīgi kaut ko pārmeta un komandēja, kā vajag pareizi braukt:
– Tu ko, nevarēji “grambas” apbraukt?
– Nu, kāpēc tu veici pagriezienu? Man vienalga, ko saka tavs navigators! Mums vajadzēja apgriezties!
– Kāpēc tu velcies tik lēni? Pasteidzies, pretējā gadījumā es tevis dēļ nokavēšu satikšanos.
Mans pacietības mērs bija pilns!
LASI VĒL: “Veci vīrieši mani neinteresē, viņi ir ļengani”: mani pārsteidza atbildes no kādas dāmas 50+
Pēc tam, kad pateicu vīramātei, ka neesmu noalgota par personīgo taksometra vadītāju un teicu, lai vismaz samaksā par degvielu, viņa uz mani sāka tā kliegt, ka gandrīz paliku kurla. Un beigās sekoja šāda frāze: “Vadā mani tādā silē un vēl naudu prasa. Sirdsapziņas vispār nav.”
Pēc notikušā es pārstāju atbildēt uz vīramātes zvaniem un kopumā mūsu attiecības ir sabojātas.
Bet kā tu rīkotos mūsu stāsta varones vietā? Priecāsimies, ja paudīsi savu viedokli komentāros!
[…] Vīramāte mani sāka izmantot kā personīgo šoferi. Vienā brīdī man tas bija līdz kaklam – … […]