Es izbrīnījos un mēģināju uzzināt iemeslu viņa aizdomām, bet viņš uzstāja, lai atbildu uz viņa jautājumu.
• Protams, ka nē! Es nekad tev neesmu devusi iemeslu greizsirdībai, – es atbildēju.
It kā vīrs nomierinājās, bet nolēmu viņam uzdot to pašu jautāju, vai viņš ir mani krāpis. Es nekad viņu neturēju aizdomās, bet viņa reakcija bija man negaidīta.
Sākumā viņš visādi izvairījās no atbildes, bet pēc tam paziņoja, ka viņa atbilde var man nepatikt un es nožēloju, ka pajautāju. Tas, ko viņš pēc tam pateica, mani vienkārši šokēja.
• Jā, bet tikai pašā pirmajā mūsu kopdzīves gadā. Bet tu pati esi vainīga, tu toreiz visu laiku brauci ciemos pie savas mammas, tevis nebija mājās nedēļām. Tavuprāt, man vajadzēja tevi paklausīgi gaidīt mājās?
Man kaklā kamols sakāpa, bija sāpīgi līdz asarām. Pat tagad nespēju par to mierīgi atcerēties. Un vēl mani padarīja par vainīgo šajā visā!
Es tad visu nakti negulēju, bet no rīta klusējot ar bērnu aizbraucu pie mammas. Strīda iemeslu es sākumā nevienam neteicu, vispār negribēju ne ar vienu runāt. Mamma mani neapbēra ar jautājumiem, par ko biju ļoti pateicīga.
Pēc pāris dienām vīrs sāka zvanīt un rakstīt ziņas ar atvainošanos un lūgumiem atgriezties. Uz zvaniem es neatbildēju, viņš sāka zvanīt manai mammai , lai mani pārliecina atgriezties mājās.
• Paši tieciet skaidrībā, es nejaukšos jūsu lietās, – sacīja mamma, bet vīrs nepiekāpās.
Vairākas reizes viņš atbrauca, bet es negribēju viņu redzēt, bet runāt nebija par ko.
Pēc kāda laika man pazvanīja viņa māsa. Mēs ar viņu vienmēr bijām labās attiecībās.
Viņa gribēja ar mani parunāt un lūdza satikties. Protams, viņa jau bija lietas kursā pa visu situāciju, vīrs visu bija izstāstījis.
• Padomā, tik daudz gadu pagājuši. Jā, mans brālis nav ideāls vīrs, bet viņš tevi mīl. Tu taču esi gudra sieviete, nevajag tāda nieka dēļ graut ģimeni, – viņa man sacīja.
Man tas nebija nieks. Es nezinu, kā man tālāk uzticēties šim cilvēkam un nespēju iedomāties tālāku kopdzīvi. Redzu tikai vienu variantu – šķiršanos. Lai arī kopš krāpšanas pagājuši daudzi gadi, man vēl tagad ir tik sāpīgi. Sanāk, ka viņš mani mānīja visus šos gadus.
Es parunāju ar mammu, mums ir ļoti uzticības pilnas attiecības. Viņa teica, ka neko neieteiks.
• Tāda ir dzīve. Dzīvē visādi gadās. Es tevi atbalstīšu jebkurā gadījumā, – sacīja mana mamma.
Nesen tomēr nolēmu iesniegt šķiršanos. Ļoti ilgi šaubījos par savu lēmumu, bet sapratu, ka ilgāk vilkt ir sāpīgi.
Vīrs bija nikns, kad par to uzzināja.
• Tu esi pie pilna prāta? Galīgi nolēmi ģimeni izjaukt! – viņš kliedza. Tālāk sekoja apvainojami un necenzēta leksika, kuru man nebija vēlmes klausīties. Es teicu, ka ar viņu runāšu tikai pēc tam, kad viņš nomierināsies un noliku klausuli.
Tālāk man nāca virsū viņa vecāki un māsa. Viņi runāja vienu un to pašu, mēģināja pierunāt apdomāties.
• Kur jūs dzīvosiet? Bērnu tev nāksies pašai audzināt., – sacīja vīramāte.
Es pat sāku šaubīties par savu lēmumu, ilgi visu apdomāju. Mammai nav iebildumu, ka padzīvojam pie viņas.
Lasi arī: Vasilisa Volodina nosaukusi 5 zodiaka zīmes, kurām jūnijā ļoti paveiksies mīlestībā
Viņai trīsistabu dzīvoklis, vietas pietiek. Darbs man nav tas ienesīgākais, bet ir perspektīvas karjeras izaugsmei.
No vienas puses gribās, lai bērns augtu pilnvērtīgā ģimenē, bet nevaru pārkāpt pāri saviem principiem.
Vīrs un viņa radinieki izdara uz mani spiedienu no visām pusēm, bet dzīvot ar šo cilvēku, zinot par viņa apmānu, vairāk negribu.