“Man arī būs zēns no Jūsu vīra!” – veikalā man priecīgi paziņoja nepazīstama sieviete

Pēc kāda laika no viņu laulības palika tikai zīmogs pasē. Un tad arī es paliku stāvoklī…

Mans mīļotais bija ļoti priecīgs. Bet man ne pārāk patika, ka es būšu vientuļā māte. Mūsdienās tas nav nekas dīvains, bet labāk, lai bērnam būtu īsta ģimene. Antons ātri izšķīrās un dzimtsarakstu nodaļā mūs tikpat ātri reģistrēja kā laulāto pāri, jo bija izziņa par grūtniecību.

Es jutos kā uzvarētāja. Jo es biju precējusies un gaidīju mazuli no mīļotā vīrieša.

Pēc pusgada man jau bija apaļš vēders.

Reiz es aizgāju uz bērnu preču veikalu pēc kostīma dēlam. Tur es satiku no skata patīkamu sievieti, man pat likās, ka esmu viņu agrāk redzējusi. Ārēji bija skaidrs, ka viņa arī bija pēdējā grūtniecības mēnesī.

Viņa pienāca un jautāja:

– Labdien. Redzu, ka jūs gaidāt mazuli. Kas būs?
-Zēns, – es pateicu taisnību bez mazākās vilcināšanās.

Sieviete pasmaidīja:

-Nu gan, paveicies Antonam! Man arī būs zēns no jūsu vīra. Divi dēli vienā gadā!

Pēc šiem vārdiem viņa pameta veikalu, bet es nespēju pakustēties ne no vietas.

Pēc dažām minūtēm es sapratu, kas notiek.

Situācija bija ironiska. Mums būs bērns no viena vīrieša. Absurds, ko grūti saprast ar galvu. Sakopoju domas un devos pie vīra.

Antons bija darba birojā un nesaprata, par ko ir runa, kad es atnācu. Jo es raudāju, histēriski smējos, kliedzu, ka viņš ir nodevējs, un runāju visādas muļķības. Bet pēc tam nomierinājos un izstāstīju par tikšanos.

Izrādījās, ka viņš bija lietas kursā. Viņa bijusī pastāstīja par negaidīto grūtniecību drīz vien pēc šķiršanās, bet tas nemainot faktu, ka viņš mani mīl. Antons negribēja man to stāstīt, lai es nesatrauktos.

Bet kā man viņam tagad uzticēties? Sanāk, ka viņi joprojām uzturēja intīmas attiecības, kad viņš jau bija kopā ar mani? Un kā tagad? Viena liela zviedru ģimene? Un ja viņš atkal gribēs pie viņas atgriezties…

Lasi arī: Karaliskie biešu salāti, kas ne tikai pārsteidza, bet arī satrieca manus viesus: ideāli piemēroti svētku galdam

Viņiem taču arī būs kopīgs bērns, un Antons no viņa neatteiksies. Neizdosies izlikties, ka eksistēju tikai es un mūsu kopīgais dēls – tas būtu pārāk bezatbildīgi pat no viņa. Kā tagad rīkoties, es nezinu. Varbūt ir kāds padoms?

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment