Neskatoties uz iedzimtās slimības diagnozi, ģimene un vietējā ciema iedzīvotāji to uzskata par lāstu. Viņi nevarēja atļauties segt ārstēšanas izdevumus, tāpēc apzinājās, ka zēns tāds būs visu mūžu. Viņi nezināja, ka tūkstošiem kilometru attālumā kāda pilnīga svešiniece gribēs palīdzēt un savāks ziedojumus 12 000 sterliņu mārciņu apmērā, lai samaksātu par zēnam nepieciešamo operāciju. Tiesa, ķirurgs Radžagopalans Krišnans šāda veida operāciju veica pirmo reizi.
Izlasot rakstu par Mahendra gadījumu, Džūlija sākusi domāt par visiem bērniem, ar kuriem strādā ikdienā – par to, ka viņi var saņemt medicīnisko aprūpi – un kā būtu, ja šis zēns dzīvotu Lielbritānijā un varētu saņemt to pašu. Ģimenei noteikti piedāvātu invalīda krēslu, kakla šinu, un visu pārējo, lai zēnam būtu pilnvērtīga dzīve.
Džūlija nespēja stāvēt malā un tāpēc izveidoja mājaslapu ziedojumu vākšanai un mazāk nekā mēneša laikā ieguva arstēšanai nepieciešamo naudas summu.
Lai arī operācija bija ļoti sarežģīta, Ķirurgs Radžagopalans Krišnans to veica neprasot atlīdzību. Viņš ievietoja kaula implantu un diskus, lai stiprinātu kaklu. “Vispirms tika veikti drošības pasākumi, lai novērstu komplikāciju risku, kas var rasties vispārējās anestēzijas ietekmē. Es sāku no kakla kreisās puses, atsedzu visu mugurkaula kakla daļu un izņēmu starpskriemeļu diskus,” skaidro Krišnans. “Pēc tam aizpildīju tukšās vietas ar autotransplantātu un iztaisnoju kaklu, izmantojot vairākas skrūves.
Neskatoties uz valodas barjeru Džūlija vēlas sekot līdzi Mahendra atveseļošanās procesam. Viņa par atlikušo ziedojumu naudu zēnam iegādājās arī planšetdatoru, lai viņi varētu sazināties.
Pāris dienas pēc operācijas Džūlija devās uz Indiju, lai satiktu zēnu.
“Viņš izskatījās šokēts un samulsis, bet tas ir tikai normāli, jo viņš tikko bija pārcietis operāciju. Es ieraudzīju viņa augumu, kurā vispār nebija muskuļu, tikai kauli un tas bija ļoti emocionāli.”
Džūlija sevi raksturo kā ļoti līdzjūtīgu cilvēku, un, tā kā viņai pašai arī ir bērni, tāpēc to varētu dēvēt arī par mātišķu līdzjūtību. Viņa norāda, ka nav jābūt ģimenes locekļiem, lai palīdzētu viens otram, un cilvēki var dzīvot arī katrs savā pasaules malā.
Džūlija izsaka pateicību visiem, kas ziedoja naudu un iesaistījās šajā projektā, lai uzlabotu Mahedra dzīves kvalitāti, ko viņa ģimene nevarēja nodrošināt.
Avots: mirror.co.uk