Audžuvecāki skolā iesniedza dokumentus, ka zēns un pārējie šajā mājā mītošie bērni tiks skoloti mājas.
Lai arī visi bērni cieta no vardarbības, tiesas procesu ierosinājušais zēns tika vissmagāk pakļauts pieaugušo patvaļai. Viņš pastāvīgi tika pieslēgts pie dzelzs laktas ar rokudzelžiem un atbrīvots tikai tad, kad audžuvecāki lika berzt netīrās mājas sienas un pieķēzītās grīdas. Naktī zēns gulēja darbistabā uz grīdas.
Par mazāko nepaklausību Hārpers kropļoja zēna seju, izmantojot adatas, kā arī dedzināja viņu ar pie strāvas pieslēgtiem vadiem, lai “pārmācītu” nepaklausīgo bērnu.
Pāris dienas, pirms zēns tika atbrīvots, audžuvecāki viņu vainoja vistas nāvē. Par sodu Hārpers piesēja beigto putnu zēnam pie kakla un lika to nēsāt līdzi iekārtu auklā.
Bērna māte apgalvo, ka tiklīdz uzzinājusi, ka zēns nodots audžuvecākiem, viņa centusies atgūt aizbildniecību pār viņu. Larsone, savukārt, varasiestāžu pārstāvjiem skaidrojusi, ka zēnam ar viņu izveidojusies cieša saikne, tādēļ viņam noteikti vajadzētu palikt viņas aizbildniecībā.
Zēnam Lārsone iestāstīja, ka viņa māte atrodas slimnīcā un ir pārāk novārgusi, lai par viņu rūpētos. Zēns skaidro, ka Lārsone regulāri atkārtojusi: “Tava māte ir slimnīcā. Viņa tur atrodas tavas uzvedības dēļ. Tu viņu nogalināsi.”
Par laimi, varasiestādes izglāba visus Lārsones un Hārpera aizbildniecībā esošos bērnus no izkārnījumiem pilnās mājas. Zināms, ka tur antisanitāros apstākļos dzīvojošie bērni bija septiņus līdz 14 gadus veci.
Arī pēc liecības sniegšanas policijas darbiniekiem, zēns baiļojās par savu dzīvību.
Lārsone ieslodzījumā pavadīja tik vien kā divus gadus un vēlāk tika izlaista brīvībā tajā pašā apgabalā, kurā dzīvo no vardarbības cietušais zēns. Tiesa viņai piesprieda tikai 17 mēnešu ilgu ieslodzījumu.
Savukārt Hārperam piesprieda 10 gadus ilgu cietumsodu par bērna sejas izkropļošanu, kā arī vardarbību pret bērnu.
Avots: dailymail.co.uk
